Laikraksta «Latvijas Avīze» karikatūrists Gatis Šļūka novadu Grāmatu svētkos Bauskā 28. septembrī piedalījās sarunā ar apmeklētājiem un komentēja savus zīmējumus. Pēc tam viņš aicināja pieteikties kādu drosminieku, kurš gribētu pozēt. Skatītāju acu priekšā dažās minūtēs tapa Bauskas Centrālās bibliotēkas datortīkla administratora Jāņa Baloža draudzīgs šaržs jeb humoristisks portrets.
Franciju neapsteigsim
Latvijas Mākslas akadēmijas 2005. gada absolvents Gatis Šlūka ir viens no iecienītākajiem jaunās paaudzes karikatūristiem. Mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), 1998. gadā Gatis kļuva par «Latvijas Avīzes» karikatūristu.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» mākslinieks atzīst: «Man ir gluži neticama privilēģija šajā izdevumā strādāt kopā ar žanra vecmeistaru – cienījamo karikatūristu Ēriku Ošu. Viņam ir 91 gads, bet Ēriks joprojām ir darbīgs, humora pilns. Pamīšus abi zīmējam karikatūras, kas tiek publicētas katrā avīzes numurā. Varu lūgt viņam padomu, iesaistīties aizrautīgās diskusijās. Ēriks Ošs ir ļoti spilgta personība Latvijas karikatūras vēsturē. Latvijā pieprasījums pēc karikatūrām nav liels, jo – cik tad mums ir drukāto un elektronisko mediju? Taču domāju, ka žanrs ir gana iecienīts, un darba mums pietiek. Protams, Franciju nekad nepārspēsim, tur karikatūras tradīcijām ir vismaz divi gadsimti.»
Gata Šļūkas karikatūras regulāri publicē arī elektroniskais ziņu portāls «Delfi».
Saprot tikai latvieši
Akciju sabiedrības «Latvijas Mediji» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rumka Grāmatu svētku dalībniekiem Bauskas kultūras centrā rādīja Gata Šļūkas radošajai darbībai veltītu prezentāciju. Māksliniekam jau ir trīs karikatūru grāmatas. Lindas prezentācijā bija atainoti pēdējā izdevuma «Latvija. LV» komiskie stāstiņi.
Gatis Šļūka uzsver, ka ironiskās grafikas par mūsu valsts politikas un sadzīves aktuālākajiem tematiem nesapratīs ne tūristi, ne ārpus Latvijas dzīvojošie, turklāt sižetu izskaidrošana būtu pārāk sarežģīta arī tāpēc, ka māksliniekam ļoti patīk vārdu spēles. Lūk, tipisks piemērs: karikatūra «Meteņi un iemeteņi». Pēdējā vārda nozīme ir saprotama tikai latviešiem, jo sarunvalodā izplatīts sinonīms vārdiem «iedzert alkoholisku substanci» ir «iemest».
Arī labestīgā ironijā ieturēto sēriju par Latviju kā večiņu, kura gaida simtgadi, novērtēs tikai mūsu zemes iedzīvotāji. Tikpat sarežģīti izskaidrot ārzemniekiem ir Latvijas politisko karikatūru kontekstu.
Stāstus izdomā pats
Gatis stāsta par radošo procesu: «Reizēm karikatūras tēmu pasūta redakcija, bet gadās, ka izdomāju pats un piedāvāju. Pirms zīmēšanas cenšos pamatīgi izstudēt visus iespējamos materiālus par konkrēto notikumu, apvaicājos arī kolēģiem žurnālistiem. Grafisko attēlu skaidrojošus tekstus gan izdomāju vienatnē. Nezīmēju, iekams neesmu sapratis problēmas būtību. Manuprāt, karikatūrista darbs ir ļoti radošs, taču bez intelektuālas piepūles diezin vai būtu paveicams.
Skices parasti zīmēju uz papīra, bet vēlāk apstrādāju datorprogrammā. Tālruņa piezīmju grāmatiņā vai bloknotā katru dienu fiksēju iespējamo sižetu idejas. Manās karikatūrās nav viena simboliska tēla, kas nemitīgi atkārtotos. Vecmeistaram Ērikam Ošam ilgus gadus tā bija vārna, bet Gunāram Bērziņam – kaķi. Ēriks ar viņam piemītošo lielisko humora izjūtu nesen skaidroja, kālab atteicies no vārnas: «Avīzes galvenā redaktore man paģērē zīmēt personāžus interjerā, bet, vai esat redzējuši, ka istabā dzīvotu vārnas?»»
Ētiska dilemma
Karikatūra liecina par autora attieksmi pret pasauli. Gata Šļūkas ironiskie grafiskie stāstiņi vienmēr ir empātiski. Lai arī cik paradoksāls un kaitinošs būtu reālās dzīves notikums, mākslinieks nemēdz būt skarbs un paģērošs – tāds ir «Bauskas Dzīves» vērojums, jau daudzus gadus sekojot Gata ilustrācijām portālā «Delfi».
Vai ir nācies piedzīvot situācijas, kad ironisko zīmējumu personāži apvainojas vai pat draud iesūdzēt tiesā? Atbild mākslinieks: «Par laimi, nē! Nenoliedzu, ir bijuši aizvainotu cilvēku zvani laikraksta vadībai, bet ne jau man. Interesanti, ka biežāk apvainojas trešās personas, nevis zīmējumos atainotās. Starp citu, Latvijā viens ļoti pazīstams politiķis kolekcionē manas karikatūras, lai gan ne reizi nav bijis attēlots viņam simpatizējošā veidā.»
Arvien biežāk Gati aicina piedalīties korporatīvajos pasākumos vai viesībās. Tad gluži kā Bauskas kultūras centrā viņš skicē dažādus tipāžus. Karikatūra kā izklaides veids sabiedrībā iemanto popularitāti. Gatis ir ļoti konsekvents: «Piedāvājumus šķiroju. Ignorēju visus iespējamos klientus, kuru pasūtījumā jaušams motīvs nomelnot konkurentus vai ļauni ironizēt par kolēģiem. Tas ir princips, no kā neatkāpšos.»
