Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagogu Arnoldu Nulīti un Bauskas 1. vidusskolas skolotāju Raimondu Kārklīti vieno arī piederība Latvijas Republikas armijai.
Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagogu Arnoldu Nulīti un Bauskas 1. vidusskolas skolotāju Raimondu Kārklīti vieno arī piederība Latvijas Republikas armijai.
Sapņo par gleznošanu
Bauskas 1. vidusskolas vēstures pārzinātāja Līvija Lapša un baušķenieks Ivars Bērziņš izpētījuši vairāku pedagogu dzīvesgājumu un saistību ar armiju. Skolēniem par to stāstīs 24. novembrī Plūdoņa namiņā. “Bauskas Dzīvei” ļauts šajās vēstures lappusēs ieskatīties jau šodien, 17. novembrī, valsts svētku priekšvakarā.
Stāsta Līvija Lapša: “Zinām, ka Arnolds Nulītis ir bijis zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs, bet viņa armijas gaitas sākušās daudz agrāk. Arnolds Nulītis dzimis Codes pagasta “Krūklājos”. Viņa vecāki kopa zemi, bet dēlam bija sapnis kļūt par gleznotāju. 1914. gadā viņš beidzis Bauskas tirdzniecības skolu. 1915. gadā brīvprātīgi iesaistījies 3. Kurzemes strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās. “Bet arī tad manā somā pastāvīgi bija zīmēšanas albums un ūdenskrāsas,” savās atmiņās raksta A. Nulītis. Bauskas ģimnāzijā par skolotāju viņš sāka strādāt 1929. gadā, kad beidzis Mākslas akadēmijas figurālo meistardarbnīcu.”
Pasaules gaitās
1940. gadā Krievija okupēja Latviju. Arnoldu Nulīti sauca uz pratināšanu pie čekistiem Bauskā. Tas bija mokoši. Kādudien, atgriezies skolotāju istabā, A. Nulītis pārgriezis vēnas. Noasiņojušu viņu atrada kolēģi un nogādāja slimnīcā.
Virsnieku A. Nulīti Otrā pasaules kara laikā mobilizēja leģionā. Kritis sabiedroto gūstā, viņš nokļuva karagūstekņu nometnē Cedelheimā Beļģijā. No turienes vēlāk izdevās izceļot uz Kanādu, kur codietis turpinājis pilnībā izkopt savu mākslinieka talantu. “Es gribētu gleznot to, ko nevar saredzēt. Es gribētu gleznot smaržojošas puķes un smaržu panākt ar krāsām,” rakstījis A. Nulītis. Viņš nomiris 1988. gadā Toronto, kur arī apglabāts. Codē dzimušais A. Nulītis tiek uzskatīts par izcilāko abstrakcionisma vecmeistaru.
Celtnieks par skolotāju
Matemātiku un fiziku Bauskas 1. vidusskolā 40. gadu beigās mācīja celtnieks Raimonds Kārklītis. Šo rindu autore ar Raimondu Kārklīti tikās 2001. gadā, kad kopā pulcējās vidusskolas 1951. gada absolventi, lielākoties visi sirmi. Piegāju pie žirgtā vīra un vaicāju, no kuras klases viņš ir. Atskanēja skaļi smiekli – kādreizējais skolotājs Raimonds Kārklītis priecājās, ka noturēts par skolēnu.
1951. gada absolvents baušķenieks Daumants Ļūdēns skolas atmiņu albumā raksta, ka tieši skolotāja Kārklīša dēļ aizgājis studēt uz Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātes elektrotehnikas nodaļu.
Bauskā rīdzinieks Raimonds Kārklītis nonāca 40. gadu beigās.
Ienāk un aiziet
Otrā pasaules karā Latvijas armijas virsnieks Raimonds Kārklītis piedalījās vācu leģiona sastāvā. Vācijai kapitulējot, viņš Kurzemē tika saņemts gūstā.
Kādā lauku mājā gūstekņiem bija jānodod dokumenti un ieroči, stāsta Līvija Lapša. Brīdī, kad Raimonds Kārklītis nolicis savus papīrus krievu virsniekiem uz galda, telpā bijis daudz ļaužu, tāds kā sajukums. Pamanījis, ka viņu neviens īpaši neuzmana, Raimonds Kārklītis paņēmis atpakaļ savus dokumentus un aukstasinīgi izgājis no telpas. Ja vien kāds to būtu pamanījis, nošautu uz vietas, stāstījis pats Raimonds Kārklītis.
Pie kādiem saimniekiem sadabūjis parastas drēbes, viņš Kurzemē dzīvojis klusi, mierīgi, apprecējies.
Ar militāru godu
Uz dzimto Rīgu Raimonds Kārklītis braukt baidījies, tāpēc ar ģimeni apmeties Bauskā. Te skolā gājis viņa dēls Ivars, bet Kārklītis mācījis bērniem matemātiku un fiziku, bijis aizrautīgs uzdevumu risinātājs. Vēlāk viņš vairākus gadus bijis toreizējā Bauskas remontu un celtniecības iecirkņa priekšnieks. Raimonds Kārklītis strādāja arī 86 gadu vecumā – Rīgas Restaurācijas pārvaldē.
Par sasniegumiem kara un miera laikā Raimonds Kārklītis saņēmis četrus augstus apbalvojumus. Raimonds Kārklītis nomira šajā ziemā, 2004. gada 30. janvārī. Viņš tika izvadīts ar militāru godu, apbedīts Meža kapos netālu no Viļa Lāča. Bērēs šķirsts bija pārklāts ar Latvijas karogu un to nesa Latvijas armijas kareivji. Tas fiksēts Raimonda Kārklīša skolēna – baušķenieka Laimoņa Šulca – fotogrāfijās.
