Vecumnieku novada Skaistkalnes tautas namu sestdien, 13. septembrī, piepildīja viesi no tuvas un tālas apkaimes. Viņi te bija ieradušies tikties ar savu jaunību.
Skaistkalnes vidusskola šajā dienā svinēja mācību iestādes 155. un vidusskolas 60. gadskārtu. Īpašo svētku noskaņu ļaužu pārpilnajā zālē ievadīja komponista Ingmāra Zemzara sacerētās skolas himnas izpildījums.
Daudz laba vēlējumu
Direktore Svetlana Vāverniece nedaudz pastāstīja par skolas vēsturi un šo laiku mācību sasniegumiem, suminājumus saņēma bijušie pedagogi un izglītības iestādes vadītāji. Ar ziediem un dāvanām skolu sveica viesi no Nemunēles Radvilišķu skolas Lietuvā, Vecumnieku pašvaldības pārstāvji, kolēģi no citiem novadiem.
Citu vēlējumu vidū ar nedaudz skumju noti izskanēja Bārbeles pagasta pārvaldes vadītājas Ērikas Našenieces sacītais. Viņa pavēstīja, ka Bārbeles skolai drīz būtu jāsvin 150 ga-du jubileja: «Mūsu skolu slēdza, un iestājās klusums. Mans viskvēlākais vēlējums skaistkalniešiem – lai jums nekad tas nebūtu jāpiedzīvo!»
Atbildot uz šo pagasta pārvaldes vēlējumu, S. Vāverniece pastāstīja par jaunām programmām, ar kurām skolā cenšas piesaistīt audzēkņus. Sadarbībā ar Jelgavas tehnikumu jaunieši vidusskolā var apgūt sekretāra administratora un kokapstrādes meistara profesiju. Līdz ar vidējās izglītības atestātu viņi saņems arī profesionālās kvalifikācijas apliecību. Šogad izdevies nokomplektēt tikai vienu – sekretāra administratora grupu.
Pateicas skolotājai
Kā ierasts, šādos pasākumos jo sirsnīga bija kādreizējo audzēkņu atkalredzēšanās ar pedagogiem. Kurmenietis Juris Sils ziedus dāvāja savai bijušajai klases audzinātājai Dzidrai Kaminskai. «Klasē viņa bija stingra un prasīga ģeogrāfijas skolotāja. Dažbrīd šķita, ka upju un kalnu nosaukumus mums pārāk daudz liek mācīties. Tagad to novērtēju, viss bijis vajadzīgs. Taču ārpus stundām viņu atceros kā sirsnīgu un iejūtīgu, jauniešus izprotošu skolotāju,» tā par audzinātāju «Bauskas Dzīvei» pastāstīja J. Sils.
Zālē netrūka ļaužu ar sirmām galvām. Viņu vidū bija divas možas kundzes Aina Konstante un Anna Grundmane. Viņas izglītošanos Skaistkalnes skolā beigušas 1954. un 1956. gadā. «Cik gadu pagājis, tomēr atmiņā glabāju vēl daudz spilgtu un mīļu iespaidu par savu skolu. Mums bija ļoti brīnišķīgs direktors Pēteris Zundāns. Skolā tolaik modē bija jautājumu un atbilžu vakari. Tā bija citur neredzēta, mūs, jauniešus, ļoti interesējoša un izzinoša izklaide,» atceras A. Konstante. Savukārt A. Grundmane pateicīga dziedāšanas skolotājam Lodēnam, kurš rosinājis viņu mūzikas un mākslas pasaulei: «Atceroties un izvērtējot skolas gadus, secinu, ka tieši no Skaistkalnes manī ir dziesmas mīlestība. To izkopu, ilgus gadus dziedot akadēmiskajā korī «Latvija». Pēc tam es vēl nodarbojos ar gleznošanu, arī tam mani rosinājusi skaistā skolas vide.»
Pēc svinīgā sarīkojuma tautas namā absolventi, pedagogi un viesi devās uz skolu. Tur turpinājās atmiņu stāsti, dzīvē sasniegtā un piedzīvotā izklāsts.
