Bauskas pils ceturtdien, 16. jūnijā, piesaistīja baušķenieku uzmanību līdz šim nepiedzīvotu iemeslu dēļ – uz pili traucās piecas ugunsdzēsēju mašīnas. Glābšanas dienestu darbinieki pils muzeja apkārtnē uzturējās divas stundas.
Notikuma iemesls bija nevis ugunsgrēks, bet gan mācību trauksme – pilī notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas, Iecavas un Vecumnieku daļas ugunsdzēsēju mācības.
Imitē aizdegšanos
«Imitējām aizdegšanos pils viesnīcas numurā,» informēja VUGD Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs. Viņš apliecināja, ka bija iesaistītas trīs Bauskas daļas tehnikas vienības, viena no Iecavas un vēl viena no Vecumniekiem. Evakuēšanas grupas iznesa divus cietušos, no ēkas evakuēti 22 cilvēki. Izmēģināja arī situāciju, ja pils hidranta spiediens nav pietiekams un vajag sūknēt ūdeni no Mūsas. Tas izdevās.
Bauskas pils ir īpašs objekts, tās teritorijā nav iespējams iekļūt ar ugunsdzēsēju mašīnām, tālab mācību mērķis bija iepazīties ar pils plānojumu, telpām un sagatavot iespējamo darbību. «Vēlējāmies redzēt un izmēģināt, ko var izdarīt un kā strādāt, ja negadījums pilī tomēr notiek. Tā reizē bija iespēja arī mūsu dienesta darbiniekiem iepazīties ar pili un izpētīt pārvietošanās iespējas,» atzina V. Kuzmičs. Mācību laikā ugunsdzēsēju paveiktajam viņš deva vērtējumu «labi».
«Cietušā» stāsts
Pirms mācībām notika sagatavošanas darbi. Mākslīgo dūmu iekārtu atveda VUGD Vecumnieku posteņa komandieris Māris Plēsnieks. Iekārta pamazām piepildīja telpas ar dūmiem – sākumā apkārtējo silueti bija pamanāmi pēc pieciem metriem, tad trim, tad pazuda gandrīz pavisam, un pat elektriskās gaismas bija saskatāmas labi ja metra attālumā. Mācību vērotāji atzina, ka filmās redzētās spilgtās liesmas nebūt neattēlo patiesos notikumus. Ugunsgrēka reāls skats ir pilnīga tumsa, kad ir grūti orientēties un saprast, kur atrodies un kurp jādodas.
Viena no cietušajiem lomā bija Mārtiņš Vītols. «Skaitījos bezsamaņā. Apkārtni gan vēroju. Redzēt dūmos nevar neko – pat savas kājas neredzi. Pirmais, ko pamanīju, ierodoties ugunsdzēsējiem, bija lukturu gaisma – līdz tam bija pilnīga tumsa,» situāciju apraksta M. Vītols. Viņš vērtē, ka ugunsdzēsēji cietušo atraduši ātri. It īpaši tāpēc, ka pirms tam viņiem nepateica, kurā viesnīcas numuriņā atrodas cietušie – vajadzēja pārbaudīt visus.
Laba signalizācija
«Šī ir ļoti laba iespēja gan muzeja darbiniekiem, gan pils saimniekam novērtēt, kā šāds ugunsgrēks realitātē varētu izskatīties,» teic Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste Taiga Skane.
Mācību rezultātā gan atklātas vairākas problēmas. Viena no svarīgākajām – ugunsgrēka gadījumā glābšana iespējama tikai no iekštelpām, nevis caur logiem, jo pils pagalmā iebraukt nevar, bet saliekamās kāpnes nav pietiekamā augstumā. Visgrūtāk būtu tieši Mēmeles pusē, jo tur piekļūt viesnīcas stāvam no ārpuses ir teju neiespējami. Attiecīgi arī dzēšanu var veikt tikai no pils telpām.
«Mūsu mērķis ir nepieļaut, ka izveidojas tāda mēroga ugunsnelaime, kāda atainota mācību laikā. Pilij ir ļoti laba ugunsgrēka trauksmes sistēma, pašiem laikus jāpamana un jānovērš iespējamā ugunsnelaime. Iekšējie ugunsdzēšanas krāni ir labi, viss strādā,» stāsta pils muzeja saimniecības daļas vadītājs Oskars Leišaunieks. Viņš atzina, ka mācības ir īpaša pieredze, kas ļāvusi reāli novērtēt notiekošo spēcīga piedūmojuma gadījumā.
Signalizācijas nozīmi akcentēja arī pasākuma vērotāji. No ārpuses dūmus, kas pa logu spraugām izkļuva no viesnīcas numuriem, gandrīz nevarēja pamanīt. Bez signalizācijas ugunsgrēks varētu izvērsties lielās platībās, līdz beidzot tiktu pamanīts.
V. Kuzmičs pauda pateicību pils personālam un īpaši O. Leišauniekam un pils muzeja direktoram Mārim Skanim par sadarbību mācību laikā.
