Rīgas Zooloģiskajā dārzā 120 sugu dzīvnieku saimes 2006. gadā sagaidījušas pēcnācējus.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā 120 sugu dzīvnieku saimes 2006. gadā sagaidījušas pēcnācējus. Rīt un parīt, 12. un 13. maijā, kopā ar Piena kombināta simbolu Lāsēnu vecāki ar bērniem tiek aicināti ciemos pie šīm saimēm, informē Zoodārza pārstāve Laura Līdaka.
Turklāt ģimenēm 12. un 13. maijā ieejas biļetes būs lētākas nekā ikdienā. Apciemojot šos dzīvniekus un pie to mītnēm apzīmogojot īpaši sagatavotu “ceļa lapu”, varēs saņemt kādu kārumu no Rīgas Piena kombināta. Ja vēl izdosies aizpildīt ģimeņu krustvārdu mīklu, mājup varēs doties ar noderīgu balviņu no firmas “Eastcon”.
“Šogad pasaulē nākuši katas lemuru draiskulis, sīko pērtiķēnu kalitriksu dvīņi, gan Eiropas zoodārzu superretuma – Ķīnas augstkalnēs dzīvojošo, vērsim vai milzu aunam līdzīgo takinu pirmdzimtais. Cerīgi var raudzīties arī uz dzērvju, grifu un melno stārķu mātēm, kuras centīgi sargā savu olu dējumu. Aizmirsti nav arī pieci ronēni – bārenīši, kurus šogad baro Zoodārza darbinieki,” stāsta Laura Līdaka.
Mana māmiņa ir vislabākā
Latvijas Televīzijas raidījums “Māmiņu klubs” rīt, 12. maijā, iečukstēs ausī dažus mīļus padomus, kā Mātes dienas (13. maijs) rītā apsveikt savu visvismīļāko cilvēku. Raidījumā būs arī skaidrojums, ka ir pētīts, kādas ir māmiņas un ka ir dažādi mammu tipi, stāsta producente Sandrija Salaka.
Mūsu vidū ir daudz māmiņu, kuras bērnus audzina vienas. Tāda ir arī Ieva. Viņa stāstīs, kā dzīvo, kādu atbalstu saņem no valsts, uz ko var cerēt, cik liela nozīme ir psiholoģiskajai palīdzībai. Studē bērni, studē arī mammas, arī studentu ģimenēs dzimst mazuļi. Tāpēc ģimenes finanšu nodaļā informācija par studiju kredītiem.
Raidījumu vada divu bērnu māmiņa, aktrise Santa Didžus, kuru Bauskas tautas namā 9. maijā redzējām spilgtajā monoizrādē “Alu sieviete”.
Meklējam omīšu konfekšu kārbiņas
Akciju sabiedrībā “Laima” no 2005. gada ir Latvijā pirmais Šokolādes muzejs. Tā eksponātu klāsta papildināšanai tiek meklēti pirms 1960. gada ražoto “Laimas” produktu fasējumi. Tās var būt, piemēram, šokolādes konfekšu papīrīšu kolekcijas.
Katrs, kurš nodos muzejam interesantu pagātnes liecību, saņems šokolādi, teic Ingars Rudzītis, uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants.
Šokolādes istaba atrodas ražotnē, un tajā ir apskatāmi daudzi agrāk gatavotās šokolādes fasējumi. Var noskatīties 1924. gadā uzņemto dokumentālo filmu par uzņēmuma darbību. Viens no interesantākajiem ir produkcijas eksporta reģistrs no pagājušā gadsimta 30. gadiem. Tajā ar roku atzīmēti “Laimas” šokolādes sūtījumi uz Ņujorku, Stokholmu, Haifu un citām pilsētām.
Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija vairākas šokolādes fabrikas. Pati pirmā dibināta 1870. gadā, un kopš 1924. gada to sauc par “Laimu”, tās centrālā ražotne ir Miera ielā Rīgā. Artilērijas ielā atradās Ķuzes šokolādes fabrika, par kuras tradīciju pārmantotāju uzskata “Laimu”, stāsta Ingars Rudzītis.
Ekskursija pa saldumu fabriku un šokolādes istabu ir ļoti populāra, uz to skolēnu grupas pieteikušās divus mēnešus uz priekšu, stāsta muzeja vadītāja un gide Valentīna Ozola. Viņai var nodot agrāko gadu šokolādes papīrīšus, kārbiņas vai citas lietas, kas saistās ar uzņēmuma “Laima” vārdu. Valentīnai Ozolai var piezvanīt pa telefonu 7080732 vai rakstīt uz epastu , informē Dace Mende, a/s “Laima” mārketinga vadītāja.
