Iecavas pagasta Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile savākusi novadpētniecības materiālu vērtīgu kolekciju.
Iecavas pagasta Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile savākusi novadpētniecības materiālu vērtīgu kolekciju. Tie atspoguļo Zorģu apdzīvotās vietas vēsturi no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Raksta un ilustrē atmiņas
Unikālus atmiņu pierakstus, zīmējumus un fotoattēlus bibliotēkai šogad piedāvājis bijušais Zorģu iedzīvotājs Jēkabs Strēlis. Pašlaik viņš dzīvo Codes pagastā. «Jēkabs Strēlis ir bezgala gaišs un vispusīgs cilvēks, apveltīts ar lielisku atmiņu,» astoņdesmit vienu gadu veco vīru raksturo bibliotēkas vadītāja. Ar Zorģos pazīstamās Strēļu dzimtas pārstāvi bibliotēkas vadītāja iepazinās šopavasar. Ciemos Aina devās kopā ar vīramāti, kura bija apgalvojusi: «Neviens labāk par Strēļa kungu mūspuses vēsturi nezina.»
Tā arī noticis. Jēkabs Strēlis, uzzinājis bibliotekāres nodomu apkopot materiālus par Zorģiem, bijis ļoti ieinteresēts. Viņš no sirds priecājies, ka vēstures liecības kļūs pieejamas lasītājiem, nevis glabāsies skapī.
Aina Ezergaile stāsta par tikšanos: «Vienojāmies, ka Jēkabs pats rakstīs atmiņas. Jau agrāk viņš bija sācis to darīt, fiksējot tēva un mātes stāstījumus par muižas laikiem. Kopš bērnības Jēkabs Strēlis aizrāvies ar zīmēšanu, mēģinot grafiski attēlot agrīnās bērnības notikumus.
Pēc mūsu sarunas nepagāja ilgs laiks, kad saņēmu Jēkaba Strēļa materiālus. Biju bezgala aizkustināta un patīkami pārsteigta. Atmiņu stāsti, kas uzrakstīti glītā, salasāmā rokrakstā, man šķita vesela bagātība. Jēkaba Strēļa pētījumā apkopotie fakti iepriekš nav bijuši publicēti. Tas ir ārkārtīgi vērtīgs papildinājums esošajām vēstures liecībām. Materiālu krājumu bagātina autora šogad veidotie zīmējumi, daži fotoattēli un biogrāfija.»
Visas dzimtas nav izpētītas
Bibliotekāre tekstu ievadījusi datorā, sakārtojusi atsevišķā sējumā un izgatavojusi vienu kopiju. Tā nodota Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas lasītavai, lai manuskripts būtu pieejams visiem interesentiem. Otrs eksemplārs glabājas Zorģu bibliotēkas novadpētniecības materiālu krājumā.
Atmiņu stāstījumā detalizēti atspoguļots laikposms pēc Pirmā pasaules kara, kad sākās muižu dalīšana. Visas Iecavas apkaimē esošās muižas un pusmuižas piederējušas vāciešiem, arī Zorģe. Jēkabs Strēlis raksta: «Muižas nosaukums atvasināts no vārda «sorgen», kas vāciski nozīmē ‘rūpēties’, ‘gādāt’. Pēc kara Zorģe tika trim Lāčplēša ordeņa kavalieriem – Jānim Zellim, Jānim Šultem un Albertam Līcim.» Muižas zeme piešķirta arī Jēkaba Strēļa mātei. Tēvu, kurš pajūgā braucis uz Rīgu, nošāvis laupītājs Kaupens.
Tālāk autors stāsta par saimniecisko rosību Zorģu apkaimē un par vairākām dzimtām. To pēcnācēji, izņemot Strēļus, šajā apvidū vairs nedzīvo, domā Aina Ezergaile. Taču viņa nešaubās, ka, iesaistoties pētījumos arī citiem entuziastiem, varbūt izdotos noskaidrot līdz šim nezināmus faktus. Bibliotēkas vadītāja stāsta, ka tikko nākusi klajā grāmata par Jēkaba brāli Juri Strēli – zirgkopi, kurš dzīvojis netālajās Strēlnieku mājās. Savulaik viņu filmējusi televīzijas raidījuma «Savai zemītei» radošā grupa, kas arī izdevusi grāmatu ar Jura Strēļa dzīvesstāstu. Aina Ezergaile nolēmusi doties uz grāmatas atvēršanas svētkiem Rīgā, lai iegādātos izdevumu un papildinātu bibliotēkas novadpētniecības kolekciju.
Procesā iesaistās laikabiedri
Arī gados jaunāki Zorģu iedzīvotāji labprāt iesaistoties kultūrvēstures izzināšanā. Aina min Bauskas pamatskolas vēstures skolotāju Daini Cipuli, kurš tagad dzīvo no senčiem mantotajā Jurģu muižā netālu no Zorģu centra. Novadpētniecības materiālu fondu papildinās visas skolotāja Cipuļa rakstītās vēstures mācību grāmatas, kā arī laikrakstu un žurnālu publikācijas. Bibliotēkas aktivitātēs ar prieku iesaistās dzejnieks Gunārs Bogdanovs. Viņš apmeties Zorģos uz pastāvīgu dzīvi.
Aina Ezergaile izpētījusi 1945. gadā dibinātās Zorģu bibliotēkas vēsturi un iepazinusies ar iestādes pirmo vadītāju Martu Sondori. Mundrā pensionāre labprāt piedalās bibliotēkas organizētajos sarīkojumos. Kopā ar lasītājiem bibliotekāre nereti mēdz ielūkoties divos biezos fotoalbumos, kas ataino Zorģu iedzīvotāju aktivitātes no 1954. gada. Viena albuma nosaukums ir «I. Sudmaļa kolhoza komjaunatnes pirmorganizācija». Otrā glīti ielīmētas kolhoza vadības, labāko lopkopēju un mehanizatoru fotogrāfijas. Aina ievērojusi, ka albumus aizrautīgi šķirsta «fotomodeļu» bērni un mazbērni. Nereti tajos ielūkojas arī paši darba pirmrindnieki, atceroties laiku, kad visi bijuši jauni un skaisti.
Fakti
Zorģos ir 109 iedzīvotāji.
Bibliotēkas lietotāju skaits – 138. Pakalpojumus izmanto arī apkārtnes iedzīvotāji.
Grāmatu fonds – 7000.
Iecavas pagastā ir sešas bibliotēkas.
