Ja Džambo palaistu vientuļā salā, viņš spētu izdzīvot, jo suņukam ir liela pieredzes bagāža.
Ja Džambo palaistu vientuļā salā, viņš spētu izdzīvot, jo suņukam ir liela pieredzes bagāža.
Deviņus gadus vecais Džambo nav parasts suns. Pie saimniekiem Gailīšu pagastā Ineses un Leona Konuševskiem nonācis no patversmes “Līči” Rīgā. Suņuka pagātni nezina neviens, tikai viņš pats. Tā kā dzīvnieki neprot runāt, tad tie būs tikai minējumi. Viņu atrada vairākas dienas Rīgā klaiņojam. Viegli nebija izturēt bez saimniekiem, bet par iespēju dzīvot patversmē Džambo arī nebija priecīgs. Tur viņš jutās gluži kā cietumā. Pavisam negaidot, kādu dienu Džambo pamanīja kādu sievieti. Viņš saprata, ka vajag izmantot izdevību, un ar labsirdīgi sunisku skatienu izraisīja Ineses simpātijas. Viņas sirds gluži vienkārši izkusa, raugoties suņa lūdzošajās acīs.
Apzinīgi sargā mašīnu
Pēc dokumentu noformēšanas Inese intereses pēc Džambo pajautāja, vai viņš vēlas kāpt mašīnā. Suns vaicāto saprata un tūdaļ bija ar mieru. Suņuks izrādīja lielu prieku par jauno dzīvesvietu, izskraidīja visas istabas. Par īstāko dārgumu viņam kļuva automašīna, jo tieši tā viņu izglāba no “ieslodzījuma” un atveda uz jauno dzīvesvietu. Pirmajā naktī Džambo sēdēja pie loga, jo cītīgi uzmanīja mašīnu. Pamanījis kaut ko kustamies tumsā, suns sāka skaļi riet, un atklājās, ka pie automašīnas ir piegājis svešs cilvēks.
Džambo raksturs ir gandrīz tāds pats kā kaķim. Viņš ir tikpat neatkarīgs kā pūkainie ūsaiņi. Ja saimnieki ir mājās, Džambo mierīgi guļ uz sava paklājiņa. Ja mājinieki nolēmuši braukt uz jūru, par to viņi nebrīdina mīluli, jo citādi miera nav. Suns satrakojas un nevar vien sagaidīt to brīdi. Ūdeņi mājas sargu patiešām vilināt vilina.
Parāda skarbo raksturu
Tiklīdz Džambo pamana kādu kaķi vai suņus, uzreiz parāda savu skarbo raksturu, kas sešu gadu laikā izveidojies iepriekšējo saimnieku ciniskās attieksmes dēļ. Džambo nespēj noturēties un metas virsū dzīvnieciņiem. Inesei atliek ar visu spēku turēt suni saitē.
Džambo pazīst tos cilvēkus, kuri dodas pastaigās ar mīluļiem. Ja ierauga kādu bez ierastā suņa blakus, tad ļoti satraucas par dīvaino situāciju. Džambo ir īsteni pilsētniecisks suns. Pirmoreiz ieraudzījis govi vai zirgu, apstulbis un nezinājis, ko darīt. Atguvies viņš sācis tos lopiņus apriet. Dīvaini, ka bezbailīgo karali spēj nobiedēt parastas zosis un pīles. Reiz Džambo gājis tām garām, un šīs tik vareni devušās sunim pretī, ka viņš, nabadziņš, ar līkumu meties tām garām.
Džambo ir ļoti kārtīgs dzīvnieks. Pēc pastaigām, īpaši slapjā laikā, kad gaišās ķepas pārkrāsojušās melnas, suns cītīgi ar mēli tās “nomazgā” un tikai tad atļaujas ieiet istabā.
Mājas sargs ir diezgan izlepis ēdienu ziņā. Nav tādu gardumu, par kuriem viņš fanotu. Virtuvē uz galda var stāvēt desa vai gaļa, viņš pat nedomā to nočiept. Džambo ir apguvis tādas pavēles kā “sēdēt”, “gulēt”, “prasīt”.
Ineses mīlulim ir divas dabas. Istabā viņš ir paklausīgs un mīļš, bet ārā, lielajā pasaulē, pārtop par pavisam citādu suni.
