Soļanka ir gandrīz katras kafejnīcas ēdienkartē. Tomēr dažviet tā ir plāna, sarkanīga zupiņa, citviet bieza, tumīga.
Soļanka ir gandrīz katras kafejnīcas ēdienkartē. Tomēr dažviet tā ir plāna, sarkanīga zupiņa, citviet bieza, tumīga.
Klasisku soļankas gatavošanas recepti var meklēt 1966. gadā izdotā pavārgrāmatā «Garšīgi un veselīgi ēdieni». Soļanka latviešu virtuvē patapināta no slāviem un ir mazliet līdzīga ungāru virtuvē pazīstamajai gulaša zupai.
Tātad, lai mājās pagatavotu īstu soļanku, vispirms nepieciešams 0,5 kg liellopa gaļas ar kaulu. Vāra dzidru buljonu, apmēram divas stundas, pievienojot burkānu, sīpolu, ko iepriekš katlā bez taukvielām apcep. Buljonam pievieno graudu piparus, lauru lapu. Kad buljons gatavs, to izkāš.
Atsevišķā katliņā izvāra mīkstas 100 – 200 g attīrītu, nomērcētu nieru. 100 g sakapātu sīpolu sacep uz pannas sviestā kopā ar 100 g rupji sarīvētu burkānu, pievieno 3 – 4 ēdamkarotes tomātu mērces, visu kopā sautē mīkstu.
Sagriež stienīšos 100 – 150 g skābētu gurķu, 100 g liesa, vārīta (sutināta) šķiņķa, 100 g cīsiņu, izvārītās nieres, no kaula atdalīto, buljonā izvārīto liellopa gaļu. To visu liek dzidrajā buljonā, kam pievieno tomātu mērcē sasautētos sīpolus, burkānus un 50 g veselu melno olīvju.
Soļanka ir gaļas, nevis dārzeņu zupa. Kartupeļi zupas receptē vispār nav paredzēti, bet parasti tos nelielā daudzumā pievieno, stienīšos kā frī cepšanai sagrieztus, kopā ar visām citām zupas sastāvdaļām. Vāra visu kopā tikai tik ilgi, kamēr kartupeļi gatavi, pagaršo, pievieno sāli.
Pasniedzot šķīvī, liek citrona šķēlīti, zupai uzber pētersīļus. Pieņemts, ka ikvienā porcijā jābūt vismaz pāris olīvēm, tās var pievienot arī tieši šķīvī. Atsevišķi pasniedz skābo krējumu, ko katrs pievieno pēc vēlmes.
Īstai soļankai jābūt biezai un stiprai. Tumīgāku to padara tomātu mērce. Daži gudrinieki soļanku uztumē, pievienojot ūdenī iekultus miltus. Tāpēc dažā ēstuvē dienas beigās atsildītā soļanka vairāk atgādina mērci…
Recepšu grāmatā ir arī zivju soļanka, tai buljonu vāra no laša vai zandarta.
