Ja pelēkmelnais Minime būtu rakstnieks, viņa stāstu izlasītu visi, jo nosaukums ieintriģētu: «Trīs labsirdīgi draugi – žurka un divi ūsaini kaķi».
Ja pelēkmelnais Minime būtu rakstnieks, viņa stāstu izlasītu visi, jo nosaukums ieintriģētu: «Trīs labsirdīgi draugi – žurka un divi ūsaini kaķi».
Kaķu lēmums
Pagājušā gada augustā šī raksta varonis – žurkulēns – kopā ar citiem grauzējiem iejutās dzīvā tirgus precē, jo tika piedāvāts Bauskas tirgū. Garāmgājēji bija dažādi: cits apstājās, pasmaidīja par dzīvnieka zibenīgajām, melnajām ačelēm, bet dažs vienaldzīgi aiztraucās garām. Žurkai kļuva skumīgi… Negaidot kāda meitene vārdā Rūta žurkulēna saimniecei sniedza pelēkas ripiņas – domājams, ka naudu. Tirgošanās bija galā, un žurciņš nokļuva Ludmilas Grīnbergas siltajās mājās.
Sākumā Minime lēnām aplūkoja istabu, tad satrūkās. No abiem istabas stūriem uz viņu skatījās četras viltīgi zaļas acis. Ak, tad šādi izskatās tā saucamie kaķi – žurku mednieki! Žurkulēns, apzinoties savu bezcerību, gan nekur nemuka un pareizi darīja. Kaķi jauno iemītnieku tikai apostīja un nosolījās: lauzīsim stereotipu par to, ka kaķi medī žurkas, labāk visi kļūsim draugi.
Smaržīgais puķu «mežs»
Pastaigājoties pa istabas grīdu, žurka vienmēr jūtas omulīgi – pat pieiet pie ņauduļiem Muši vai Mērijas un draudzīgi cits uz citu noskatās. Minime spalvainajiem ūsaiņiem varētu mācīt labas uzvedības stundas, jo cilvēkiem viņš nekož un nebojā istabas inventāru. Pēc kaķu apciemošanas žurka turpina ceļojumu uz iemīļotajām vietām – dīvānu un saimnieces klēpi. Atceroties savu pazušanas dienu, Minime zem dīvāna gan vairs nesper nevienu soli. Toreiz aklajā tumsā žurciņš apmulsa un nekādi nevarēja atcerēties atpakaļceļu. Labi, ka Rūta pamanīja Minime garo, kustīgo astes galu.
Ja uz dīvāna sēž saimniece Rūta, Minime žigli uzrāpjas, ielien piedurknē vai uzraušas uz pleca, jo no tāda augstuma var pārredzēt visu pasauli. Agrāk viņš rāpās uz galvas, taču drīz vien saprata, ka tas ne īpaši sajūsmina saimnieci.
Minime ļoti patīk, ja kāds noglauda pelēkmelno muguru un ja iznes pagalmā paskraidīt zālītē. Puķu dobe Minime šķiet kā liels, smaržīgs koku mežs, kurā var apmaldīties. Tāpēc žurka labāk seko saimniecei.
Reiz žurciņš nokļuva Bauskas pamatskolā. Draiskulīgie skolēni viņu sajūsmināja, bet neskaidrību radīja baltie krīta gabali – vai tie ir gards uzkožamais vai ne…
Dažreiz omulīgajam žurkulēnam patīk pievērst uzmanību ar nerātnībām. Minime likums ir šāds – uz galdiņa, kur stāv viņa būris, nedrīkst atrasties neviens priekšmets. Ja līdzās kaut kas ir nolikts, žurka sāk darboties – būrītī nokļūst matu gumijas, nagu vīlītes, pat pulksteņa siksniņa, kas tika arī nogaršota…
Mitinās divos stāvos
Gluži kā cienījams politiķis no žurku partijas «Šņikšņak» Minime dzīvo divstāvu būrītī. Pirmajā stāvā kustonis iekārtojis ēdamistabu, otrā – guļamistabu.
Tikai savā ēdamistabā Minime izvēlas ieturēt maltīti. Pārsvarā viņš mielojas ar grauzējiem ražotu barību. Ja savā šķīvītī žurkulēns atrod siera gabaliņus, jau pēc maza mirkļa tas ir tukšs. Vēl gardāk un interesantāk ir mieloties ar tostermaizītēm, starp kurām ir paslēptas siera šķēlītes. Vienu lietu gan žurciņš nespēj saprast, kāpēc brūnā, gardā šokolāde ir tik neveselīga, būtu taču jauki pusdienās saldajā ēdienā paskrubināt kādu gabaliņu. Ja ne, tad ne – var iztikt ar cepumiem un siltu pieniņu. Pēc maltītes Minime pa slīpām trepītēm uzrāpjas līdz migai, lai atkal varētu krāt spēkus.
Skaidrojums
Dekoratīvās žurkas parasti ir vienkrāsainas vai divkrāsainas, ir arī zilas.
Intelektuāls un neparasti saprātīgs dzīvnieks.
Uzticīga saimniekam.
Tīrīga, lēti uzturama.
Atšķirībā no melnās un pelēkās žurkas, dekoratīvās nepārnēsā cilvēkam bīstamas slimības.
Dzīvo tikai 2 – 3 gadus.
Populārākie žurku vārdi – Žanis (latviešu ģimenē), Borja (krievu ģimenē).
Fakti no «Tirgus Dienas» (1999. g. 18. februāris, nr. 7)
