Piedāvā plašu vadošās pētnieces Māras Skrīveles apcerējumu par bioloģisko un integrēto augļkopību, kā arī ļoti interesantu Ivara Dimzas pierakstītu dialogu par to, kad īsti jāapgriež augļukoki.
Piedāvā plašu vadošās pētnieces Māras Skrīveles apcerējumu par bioloģisko un integrēto augļkopību, kā arī ļoti interesantu Ivara Dimzas pierakstītu dialogu par to, kad īsti jāapgriež augļukoki. LLU Dārzkopības katedras vadītājs Mintauts Āboliņš raksta par auksanogrāfiju, ar kuras palīdzību dārzā var precīzi noteikt potcelma un potes saderību. Vadošā pētniece Silvija Ruisa apraksta saldo ķiršu šķirni ‘Meelika’ un sniedz darbu kalendāru augļkopjiem.
Bulduru dārzkopības vidusskolas agronome Ņina Sakoviča raksta par jaunāko Pekinas kāpostu un gurķu šķirņu salīdzinājumiem, bet Jānis Vasarietis ieteic pavērot dažādu dārzeņu šķirņu saderību.
Rīgas 800 gadu jubilejai profesors Andris Zvirgzds veltījis rakstu «Grīziņkalns mostas jaunam pavasarim». Viktors Veinbergs iepazīstina ar maz zināmu ļoti dekoratīvu krūmu rodotipu. Pazīstamā daiļdārzniece Zenta Skrastiņa raksta, kādi augi jāaudzē piemājas dārzā vai parkā, lai aktīvi varētu nodarboties ar augu kārtošanu. Anita Onkele un Andris Orehovs turpina puķkopja darbu kalendāru. Savukārt biškopis Andrejs Mizis māca dravniekiem biškopības ābeces gudrības – šoreiz par bišu slimību ārstēšanu.
Latviešu pirmajam botāniķim Jānim Ilsteram lielāku rakstu veltījis dr. biol. Edgars Vimba.
Vīnogu audzētājiem ieteicams iepazīties ar Māras Kilēvicas rakstu par saulespuķu neīsto miltrasu, jo šī slimība nopietni apdraud arī vīnogulājus.
Kā vienmēr, notikumiem un faktiem bagātas ir dārzkopības hronikas lappuses.
