Neticami, bet neviens cilvēks nav redzējis zušu nārstu, nemaz nerunājot par to ikriem. Ir zināms, ka zuši nārsto ekvatorijas Atlantikā – Sargasa jūrā.
Neticami, bet neviens cilvēks nav redzējis zušu nārstu, nemaz nerunājot par to ikriem.
Ir zināms, ka zuši nārsto ekvatorijas Atlantikā – Sargasa jūrā. Nārsts notiek pasakainā 300 līdz 500 metru dziļumā, kur zušu mātīte iznērš no 5 līdz 10 miljoniem ikru. Tikko izšķīlušies, mazuļi nemaz nav līdzīgi saviem vecākiem, kuri, starp citu, uzreiz pēc nārsta iet bojā. Mazuļi atgādina nelielas lapiņas ar diviem maziem, melniem punktiņiem – acīm. Kāpuru garums ir 6 – 8 milimetri. Zinātnieki tos sauc par leptocefaliem.
Tā kā ir siltās Golfa straumes, mazuļi sāk peldējumu pāri Atlantijas okeānam uz vecāku dzimteni. Peldot mazie zutēni uzturas ūdens augšējos slāņos, kur pārtiek no planktona. Lēnām, bet neatlaidīgi tie tuvojas Eiropas ūdeņu krastiem. Šajā laikā viņi ir neredzami un ļoti uzmanīgi. Naktīs tie paceļas okeāna pašā augšpusē, bet gaišajā dienas laikā nolaižas līdz pat 50 – 100 metru dziļumam. Lai mazie zutēni nokļūtu tur, no kurienes nāk viņu vecāki, jāveic tāls ceļš, vairāk par 6000 kilometriem.
Pēc divu gadu peldējuma zivtiņas ir sasniegušas Pireneju pussalu, bet līdz Ziemeļu un Baltijas jūras krastiem tie nokļūst tikai pēc diviem ar pusi gadiem. Nonākot pie Vecā kontinenta, kāpuri – leptocefali –, iedarbojoties saldūdenim, kas jūrā nonāk no upēm, kļūst par tā saucamajiem stikla zušiem. Piekrastes zonā stikla zutēni savācas lielos baros. Naktī, kad jūrā ir paisums, viņi ceļas pa upēm augšup uz tām vietām, no kurienes nāk viņu vecāki. Var uzskatīt, ka no šī brīža zušiem ir sākusies patstāvīga, pieaugušas zivs dzīve. Tikai saldūdenī nokļuvušiem zutēniem ir tāda pati krāsa un forma kā pieaugušām zivīm.
