Kristīgā baznīca ik gadu 6. janvārī svin Zvaigznes jeb Trejkungu dienu.
Kristīgā baznīca ik gadu 6. janvārī svin Zvaigznes jeb Trejkungu dienu.
Senā tradīcija radusi atspoguļojumu arī latviešu tautas ticējumos. Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku cikls, kas ilgst no 24. decembra līdz 6. janvārim. Tautā šo periodu dēvē par svētajiem vakariem.
Ar krītu uzvilkti burti
Vēl tagad Latgales lauku sētās virs ārdurvīm nereti var redzēt ar krītu uzvilktus burtus «K+M+B». Tie ir Triju Austrumu ķēniņu – Kaspara, Melhiora un Baltazara – vārdu pirmie burti. Saskaņā ar senu ticējumu burti jāraksta tāpēc, lai ķēniņi ienāktu mājā un atnestu svētību.
Mateja evaņģēlijā vēstīts: «Kad Jēzus bija piedzimis Betlēmē, jūdu ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no Austrumu zemes atnāca uz Jeruzalemi un sacīja: «Kur ir jaunpiedzimušais ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām Austrumu zemē un atnācām viņu pielūgt.»»
Valdnieku Hērodu šī ziņa izbiedējusi. Viņš licis sasaukt visus augstos priesterus un noskaidrot, kurā Jūdejas apdzīvotā vietā jaunais ķēniņš piedzimis. Pravieši atbildējuši, ka Betlēmē. Tad Hērods Austrumu ķēniņus sūtījis uz turieni, piekodinādams, lai ievāc sīkas ziņas par jaundzimušo.
Valdnieks ieklausās pravietojumā
Par neparasto zvaigzni, kas Jēzus dzimšanas brīdī parādījās debesīs, ir daudz leģendu. Tagad ir grūti atšķirt vēsturisko patiesību no stāstnieku iztēles. Ričards Lācis publikācijā žurnālā «Mistērijas» min pagānu priestera Bileāma pravietojumu par Betlēmes zvaigznes iespējamo parādīšanos: «Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā. Zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Izraēļa celsies scepteris…»
Persijas valdnieks Kīrs ieklausījies pareģojumā un pieteicis astrologiem būt īpaši uzmanīgiem, lai nepalaistu garām jaunas zvaigznes uzlēkšanu.
Nostāsti vēsta, ka zvaigzne parādījusies debesīs 25. decembrī un bijusi redzama līdz 6. janvārim, kad Austrumu gudrie ieradušies sveikt jūdu ķēniņu. Neparastais notikums sīkāk aprakstīts 14. gadsimta karmelītu mūka Hildesheimas Jāņa grāmatā. Viņš strādājis par Parīzes universitātes profesoru, bet vēlāk vadījis klosteri.
Zelta ābols, vīraks un mirres
Hildesheimas Jānis hronikā vēsta, ka zvaigznes uzlēkšanu pirmie pamanījuši trīs valdnieki – Nūbijas ķēniņš Melhiors, Indijas ķēniņš Baltazars un Persijas ķēniņš Kaspars. Viņi reizē izbraukuši no savām valstīm, un katrs pa savu maršrutu devies uz Jūdeju. Trīspadsmit diennakšu karavānas turpinājušas gājienu bez atpūtas. Zvaigznes gaisma bijusi tik spoža, ka rādījusi ceļu pat vismelnākajā naktī.
Pirmais Jeruzalemi sasniedzis Melhiors. Viņš apstājies pie Golgātas kalna, kur pēc 33 gadiem Jēzum bija lemts zemes dzīves gaitas beigt pie krusta. Valdnieks Baltazars apstājies pie Eļļas kalna. Tā ir bieži minēta vieta četros evaņģēlijos. Eļļas kalnā Kristus parasti pulcējies kopā ar mācekļiem. Pēc ķēniņa Kaspara ierašanās trīs Austrumu gudrie satikušies pie Jeruzalemes vārtiem, uzrunājuši Jūdejas valdnieku Hērodu un turpinājuši ceļu uz Betlēmi.
Melhiors jaundzimušajam Jēzum pasniedzis zelta ābolu un 30 Mezopotāmijas monētas. Indijas valdnieks Baltazars uzdāvinājis vīraku, kas ir Kristus dievišķās dabas apliecinājums, bet Kaspars pie bērna silītes nolicis mirres – Jēzus cilvēciskās būtības simbolu.
Gaisma kā ziedlapas
Krāšņi un neparasti jaunas zvaigznes parādīšanos atklāj zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva esejā «Gudro vīru aka.» Tā atrodama krājumā «Kristus leģendas». Vairāk nekā 2000 gadu seno notikumu rakstniece iztēlojas tā: «Bet neizmērojamā augstumā, pašā augšā trīs gudrie pamanīja iznirstam mazu tumšumu. Šis tumšums steidzās cauri visam izplatījumam kā lode un nāca arvien tuvāk. Un, jo tuvāk tas nāca, jo gaišāks kļuva…
..tas auga aizvien lielāks, tumšā čaula, kas to ietvēra, pamazām pārsprāga, un gaisma kā četras mirdzošas ziedlapas staroja uz visām pusēm.»
Austrumu gudro raksturojums Selmai Lāgerlēvai ievērojami atšķiras no Hildesheima Jāņa hronikā minētā.
Zvaigznes dienu dēvē arī par epifāniju. Grieķu izcelsmes vārds nozīmē pēkšņu atklāsmi par kādu notikumu vai parādību.
Latviešu tautas ticējumi
Zvaigznes dienā jākrusta ar krītu durvis, tad neiemīt velns.
Ja Treju kungu dienā visu laiku spīd saule, tad kara nebūs.
Zvaigznes dienā nedrīkst ne skalus, ne kādu koku lauzt, jo citādi būs jāklibo.
Ja Treju kungu dienā saule atspīd tik ilgi, ka zirgu var aizjūgt, tad nākamajā vasarā būs labs siena laiks.
Zvaigznes dienā jāliek kāršu kungi zem spilvena un jāiedomājas zem katra kāds kungs. Tas, kuru sapnī redz, būs nākamais izredzētais.
