Decembra sākumā Bauskā uzturējās jaunieši no Zviedrijas pilsētas Hedemoras. Starp viņiem arī četras astoņpadsmitgadīgas meitenes, kuras bija lūgts mums, Bauskas 1. vidusskolas audzēkņiem, izmitināt ģimenēs.
Decembra sākumā Bauskā uzturējās jaunieši no Zviedrijas pilsētas Hedemoras.
Starp viņiem arī četras astoņpadsmitgadīgas meitenes, kuras bija lūgts mums, Bauskas 1. vidusskolas audzēkņiem, izmitināt ģimenēs. Izpalīdzēt pieteicos arī es.
Laiks, ko meitenes pavadīja kopā ar mums, bija interesants un patīkamu emociju pārbagāts. Tas šķita kaut kas līdzīgs sapnim, jo neticēju, ka cilvēki var kļūt par labiem draugiem trijās dienās.
Meitenes Latvijā ieradās, cēla mērķa vadītas. “Tas ir mūsu projekts – palīdzēt bērniem, kuriem ir trūcīgi materiālie apstākļi, kuri cīnās ar dažādām sadzīves problēmām. Šoreiz mūsu mērķis bija Latvija, šāda projekta laikā esam apmeklējušas arī Āfriku,” stāsta Anna.
Dāvaniņas Bauskas bērniem sarūpēt palīdzēja zviedru meiteņu skolas biedri. Tika rīkots speciāls vakars, kurā varēja nodot ziedojumus. Ceļa izdevumus sponsorēja baznīca, arī kāda cienījama kundze. Stāsta Sofija: “Skolotāji cepa cepumus un tos pārdeva pie skolas. Visi vēlējās, lai mēs uz šejieni atbrauktu.”
“Es negribu braukt mājās, jo man te ļoti patīk. Vienīgi skumstu pēc vecākiem un drauga,” atzina Anna.
Uzturoties pilsētā, kopā ar zviedru meitenēm apskatījām Bauskas pili, pabijām arī Rundālē un Mežotnē. Meitenes viss interesēja, jo pirmo reizi viņas skatīja tik lielu pili kā Rundālē. “Man vislabāk patika rožu istaba un hercogienes buduārs,” pēc ekskursijas secināja Linda.
Jutāmies pārsteigti, ka viešņas zināja arī daudz ko par Latvijas vēsturi un pat prata dažus vārdus latviski. Protams, viņām līdzi bija arī zviedru-latviešu vārdnīca. Taču to viņas gandrīz neizmantoja, jo mēs sarunājāmies angliski. Man tā bija laba iespēja nostiprināt svešvalodas zināšanas. Bija žēl, ka meitenes tik ātri brauca prom. Kļuvām patiesi labas draudzenes, tāpēc gaidīšu viņas atkal Latvijā.
I. GRAUDIŅA, Bauskas 1. vidusskolas audzēkne
