Zālītes puses zemniece Inese Zaiceva zemes darbos šopavasar izmantos nesen iegādāto traktoru.
Zālītes puses zemniece Inese Zaiceva zemes darbos šopavasar izmantos nesen iegādāto traktoru. Tas nopirkts par naudu, ko savākuši Lidčepingas laikraksta «Nya Lidköpings Tidningen» lasītāji Zviedrijā.
43 tūkstoši kronu Ineses traktoram
Inesei Zaicevai vienai nākas tikt galā ar darbiem 8,9 hektāru saimniecībā, jo smagi slimā māte palīdzēt nevar, bet meitiņa Aija vēl ir tikai piektklasniece. Nekādas tehnikas nebija, un nav bijis arī brīžu atpūtai… Sievietes pārcilvēciskos pūliņus redzēja Zviedrijas Pestīšanas Armijas aktīvists Dans Birgersons un žurnālists Jorans Berglunds, kad viņi no Lidčepingas mūspusē bija ieradušies pirms Ziemsvētkiem. Pārbraucot mājās un vēlreiz pārrunājot situāciju, Jorans izteicis savas avīzes redaktoram priekšlikumu – aicināt lasītājus ziedot Inesei Zaicevai naudu traktora iegādei.
Avīzē trīsreiz publicējuši sludinājuma tekstu, kurā īsi izstāstīts, kāda te Inesei dzīve, pamatots, cik noderīgs viņai būtu traktors. Naudas sūtījumiem mērķis tā arī nosaukts – «Traktors Latvijā».
Avīzē strādājošie cerējuši savākt 20 tūkstoš kronu, taču visas akcijas rezultāts – 43 tūkstoši kronu. Cilvēku ieinteresētība un atsaucība bija pārsteidzoši liela, stāstīja J. Berglunds. Inese un Aija saņēmušas arī vēstules un apsveikuma kartītes no Lidčepingas iedzīvotājiem, kuri lasījuši par viņām laikrakstā. Ruta Stelmaka no Pestīšanas Armijas Bauskā palīdzēja šīs vēstulītes iztulkot. Žurnālists Jorans Berglunds un viņa sieva Anna izlēmuši kļūt par Aijas krustvecākiem – viņi sarakstās ar meiteni, stāstot par savu dzīvi Zviedrijā, sniedz atbalstu un gluži vienkārši ienes Ineses, viņas meitiņas un vecāsmātes dzīvē nebijušas pārmaiņas un prieku.
Vairs nesēs ar rokām, nevagos ar zirgu
Jā, cittautieši nebeidz vien brīnīties par latviešu stiprajām sievietēm. Inese lopus kopusi, par māju un sev mīļajiem cilvēkiem gādājusi tikai pati vien. Cukurbiešu un graudaugu laukus pavasarī apsējusi ar rokām. «Kāds man garāmejot allaž pabrīnās, ka ar rokām sēju. Es viņam atjokoju pretī, ka no manām rokām zeme un sēkla saņem labvēlīgu bioenerģiju. Nesākšu jau visiem gausties, ka citas izejas nav…» stāsta Inese. Zemes apstrādei ik sezonu iztērētā nauda, traktorus nomājot, krietni pārsniedz simt latu. Turklāt ne jau vienmēr to traktoristu sarunāsi strādāt tad, kad pašai nepieciešamāk, viņš atbrauks, kad varēs. Nu īpašumā esošais traktors ietaupīs gan naudu, gan laiku un spēkus, ko Inesei vēl vajadzēs daudz un ilgi. Par to zviedriem tūkstoš paldies!
