Politiskās apvienības «Zaļo un Zemnieku savienība» (ZZS) programma 12. Saeimas vēlēšanām, līdzīgi kā citām partijām, vārdos aizstāv zemniekus, bet darbos ir citādi. Solījumu ir daudz, un visās programmās tie ir līdzīgi.
Vienādot nemāk
Stājoties Eiropas Savienībā (ES), visas partijas zināja, ar kādiem nosacījumiem Latvija to dara, bet sabiedrību un zemniekus atklāti par gaidāmajiem zaudējumiem, piemēram, rentablās cukura nozares slēgšanu, laikus nebrīdināja. Kopējā tirgū esam vinnētāji, jo varam produkciju eksportēt, bet pie vienādām cenām mums grūti konkurēt ar vecajām Eiropas valstīm, kur ir ļoti lielas subsīdijas. Tagad būtu pareizi vai nu tās vienādot, vai noņemt visiem, un to rosināt ne ZZS, ne citas partijas nav gatavas. Eiropas valstīm mūsu kopējais Baltijas tirgus ir vajadzīgs, bet to mūsu politiķi neprot izmantot valsts labā.
Iepriekšējās valdības, kurās bija arī ZZS, ir vainīgas pie daudzām sliktām lietām – negodīgas privatizācijas, papostītas ražošanas. Ja būtu saglabāta cukura nozare ar cukurbiešu audzēšanu, mums tagad nevajadzētu zaļināt laukus.
Smags mehānisms
ZZS ministri ilgi vadījuši zemkopības nozari. Par Mārtiņu Rozi kā aizgājēju neteikšu neko. Manuprāt, labs nozares vadītājs bija Atis Slakteris, kas pēc tam pārgāja pie Tautas partijas. Viņš labi pārredzēja situāciju un daudz palīdzēja ar subsīdijām. Jānis Dūklavs pārzina nozari, bet neticu, ka lielajā ES mehānismā viņš kaut ko var izdarīt. J. Dūklavs daudz runā par mazajiem un vidējiem zemniekiem, taču pēc darbiem redzams, ka viņš vairāk ir lielo saimniecību pusē.
Ļoti smags mehānisms patlaban zemkopībā ir kreditēšanas politikai, un tam risinājums nav piedāvāts. Ko man kā saimniecības vadītājai var palīdzēt valdība? Tā var tikai netraucēt! Mums kā uzņēmumam svarīgi ir Eiropas struktūrfondi, bet, ja tos neizmantojam un paši nepiesakāmies, nekā nebūs. Partiju un ministriju vadītāji ir viena puse, bet, ja cilvēki no tautas paši nestrādās, neprasīs, neprotestēs, valstī nekas nemainīsies. Galu galā visu izšķir tas, cik čakli ir paši cilvēki.
Piemin aktuālu tēmu
ZZS ministru laikā izglītībā lietas nerisinājās pozitīvi, neko labu nevaru pateikt. Programmā tagad minēta profesionālā izglītība, jo tas ir aktuāls temats. Taču mums ir jāmaina visa skolu sistēma, meklējot piemērus Eiropas valstīs, un to ZZS neizprot. Jau no 7. klases būtu jādala – kurš iet uz ģimnāziju un turpinās studēt, kurš apgūst profesiju, konkrētas iemaņas, praktiski mācās, piemēram, audzēt dārzeņus vai tamlīdzīgi. Tam mums nav materiālās bāzes, tāpēc skolās ir vieglāk iet veco padomjlaika ceļu un no sākumskolas audzināt «profesorus».
Eiropas valstīs labs darba darītājs ir zelta vērtē. Celtnieki, virpotāji, kalēji, galdnieki, santehniķi – visi, kas dod pienesumu tautsaimniecībai, jau no 7. klases jāaudzina, iemācot to, ko profesijā vajadzēs, nevis pārgudras formulas. Tiem, kam nepadodas mācības, profesionālās iemaņas un prasme dod lielāku pašapziņu, mērķa izjūtu. Tagad skolā apceļ tos, kas slikti mācās. Ja viņi apgūtu profesiju, tā nebūtu.
ZZS sola atbalstīt interešu izglītību, bet nav neviena vārda, kā atbalstīs profesionālās ievirzes izglītību, proti, mākslas, mūzikas, sporta skolas. Sportā ar profesionālu ievirzi valstī kopumā trenējas ap 26 tūkstoši bērnu. Sports ir ļoti svarīgs bērna un cilvēka attīstībai, personības veidošanai. Savulaik tam gadā piešķīra deviņus miljonus latu, tagad dotācijas summa ir ekvivalenta 3,5 miljoniem latos. Nozare ir izdzīvošanas režīmā, par attīstību te nevar runāt. Sporta skolu pārraudzība samazināta, cik vien var, bet sabiedrība gaida olimpiskos čempionus.
Mērķis ir sportā iesaistīt pēc iespējas vairāk bērnu, lai sabiedrība augtu vesela, taču tad nozari nevar finansēt ar pārpalikumiem.
Jānāk jaunajiem
Pati esmu izvēlējusies, par ko balsot, un ZZS saraksts tas nebūs. Savulaik 1997. gadā kandidēju pašvaldību vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), bet nu jau sen vairs partijā neesmu un arī nestāšos. Toreiz pārliecinājos, ka tā nav mana vieta.
Valsts vadībā vajadzīgi cilvēki, kas ir gudri un godīgi, kam ir labi darbi un stratēģisks redzējums par attīstību. Katram kandidātam jāsāk ar savas sētas sakopšanu. Partijā var stāties tad, ja zini, ko vērtīgu vari sabiedrībai dot. Man šķiet, ka mūsu paaudzes laiks politikā ir aizgājis. Mēs varam vērot, atbalstīt, dot padomu, bet jaunajiem ir spēks un enerģija strādāt. Jaunākās paaudzes ir arī patriotiskākas.
Programmas novērtējums
+
Konkrēti minēts mērķis risināt lauksaimnieku kreditēšanu.
Runāts par lielāka finansējuma nodrošināšanu zemniekiem no Eiropas, par ko iepriekš ZZS nerūpējās.
Redzama interese par tautas sportu un sporta pārvaldības sistēmas sakārtošanu.
–
Pārāk vispārīgi minēta profesionālā izglītība, nav izpratnes par izglītības sistēmas reformu kopumā.
Atbalsta piešķiršanā zemnieku saimniecības nedrīkst dalīt pēc lieluma, bet jāvērtē pēc ekonomiskā pamatojuma.
Lasāmi agrāk doti solījumi, kas nav izpildīti.
