Ar līdzjūtību un cieņu pret pacientu; dakterei Intai Lagzdiņai valsts svētkos pasniegs Bauskas novada pašvaldības Goda rakstu

Dakterei Intai Lagzdiņai valsts svētkos pasniegs pašvaldības Goda rakstu

Bauskas novada pašvaldība 4. maijā Bauskas rātsnamā Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadskārtā rīko svētku pasākumu, kurā ar pašvaldības apbalvojumiem sveiks novadniekus. Ģimenes ārste Inta Lagzdiņa ir viena no viņiem – apbalvota ar Bauskas novada pašvaldības Goda rak-stu par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības veselības uzlabošanā un saglabāšanā, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu ģimenes ārsta aprūpi Bauskas novadā.
Viņa dzimusi un uzaugusi galvaspilsētā. Rīgas 4. medicīnas skolā mācījusies medicīnas māsas specialitātē, 1984. gadā beigusi toreizējo Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot ārsta terapeita (iekšķīgo slimību) diplomu. Strādājusi gan medicīnas māsas, gan iecirkņa ārsta un neatliekamās palīdzības ārsta darbu galvaspilsētā. Bet ģimenes ārstes karjera Bauskas novada Vecsaules pagastā aizsākusies 1997. gadā.

Kā un kad tapa sapnis un nodoms mācīties medicīnu?
– Tas noteikti radās jau bērnībā manas krustmātes personības ietekmē, viņa bija medmāsa. Krustmāte mani fascinēja kā persona, ļoti viņu mīlēju, viņa man ierādīja šo profesiju. Vēlējos kļūt par medmāsu, nevis par ārsti, patika tieši praktiskais darbs medicīnā. Pēc pamatskolas iestājos medicīnas skolā, ko beidzu ar izcilību jeb «sarkano diplomu». Tas «sarkanais diploms» arī sajauca galvu, pakļāvos mudinājumiem studēt medicīnu un kļūt par ārsti. Paralēli studijām visu laiku strādāju par medmāsu slimnīcā.

Kā nonācāt mūspusē?
– Jau studiju laikā man bija ģimene, pēdējā kursā piedzima pirmā meita. Rīgā dzīvojām visai šauros apstākļos, un, kad pieteicās otrā meita, nolēmām doties uz laukiem. Kļuvām par tā sauktajiem Breša zemniekiem, mums bija govis, cūkas. Ar visu paši tikām galā. Esmu smagi gājusi cauri toreizējiem darbiem lauksaimniecībā. Sākumā, dzīvojot laukos, vēl vajāja nostalģija pēc Rīgas un kādu laiku braukāju uz darbu Rīgā. Bet, kad biju pieradusi pie lauku dzīves, tad pēc brauciena uz Rīgu sāka sāpēt galva. Sapratu, ka man to vairs nevajag. Pēc tam, kad pasaulē jau bija nākusi trešā meita, man piedāvāja ģimenes ārstes darbu Vecsaules pagastā. 1997. gadā izgāju ģimenes ārstu apmācības kursus un kopš tā laika mans darbs ir tur. Sākumā pašai bija daudz kas jāizdomā, kā praksei darboties.