Narcises ir pavasara ziedi īsteniem nianšu baudītājiem. Tās nepiedāvā krāsu varavīksni, toties liek brīnīties, cik dabai daudz toņu balti dzeltenajā paletē. Tas pats sakāms par to izsmalcināto formu variācijām un neatkārtojamo aromātu.
Pildītās – tās mīļākās
To, kas mūs sagaidīja Rudītes Gustiņas dārzā, tik precīzi apraksta romantiķa Viljama Vordsvorta narcises apjūsmojošā dzejoļa rindas. Tulkojumā no angļu valodas tās skan apmēram šādi: «Zelta narcišu lielā saime; Plīvo un līgani dejo vējā. Sirdi pārņem īstena laime; Liekot tai līdzi griezties dejā.»
Šogad narcišu ziedēšanas sezona ir ļoti pakāpeniska un līdz ar to gara. Rudītes dārzā pirmās aprīļa ieskaņā, Lielajā piektdienā, uzziedēja trompetnarcises. Par to ziedu jūru tagad liecina vien neskaitāmie nogrieztie kāti; turklāt ziedēšana jau vēl turpinās. Palēnām tām pievienojas arī citas šķirnes. Kad ciemojāmies, savus daudzslāņu brunčus vējā plivināja pildītās narcises. Tās, īpaši smaržīgās divtoņu, Rudītei mīļākās. Izrādās, arī kopumā cilvēkus tās priecē visvairāk. Piemēram, neticami skaistās ‘Replete’ ar patīkamo aromātu. To ārējās baltās ziedlapas apskauj vairākus koraļļu un baltu iekšējo ziedlapu slāņus. Pēdējās maijā sezonu smaržīgi noslēgs daudzziedu pildītās narcises.
Tikpat noturīgas narcises ir arī kā grieztie ziedi, turklāt tās pārsteidzoši labi izskatās lielos pušķos. Ja iekštelpās nav pārāk karsts un ziedi svaigi plūkti, tie vāzē stāv pat līdz nedēļai. Saņemot no Rudītes narcišu pušķi, ko ar grūtībām var noturēt vienā rokā, raisās asociācijas ar tādiem gaisīgiem desertiem kā bezē, sorbetu, arī latvisko bubertu. Rudīte tik piekodina, ka pildītās narcises pušķī nevajadzētu turēt cieši pie ziedgalvām, tad tām ātri vien aizlūst kātiņi.
Puķes – kopš bērnības
Jau skolas laikā Rudīti klases audzinātāja sauca par puķu meiteni, jo viņai vienmēr bija ziedi, ko atnest. Citiem bērnu dienu ravēšanas darbi varbūt atstājuši rūgtu pēcgaršu, tikai ne Rudītei. Viņa atzīstas – ja vien varētu izdzīvot bez algota darba, ikdienu pavadītu dārzā un, visticamākais, audzētu tieši puķes.
Dzīve Rudīti uz kādu laiku bija aizvedusi uz Ameriku. Tur, padzīvojot «uz akmeņiem», viņa bija tik ļoti noilgojusies pēc dārza, ka, atgriežoties Latvijā, tūliņ ķērās pie puķu dobju veidošanas. Sastādīja skaistus īrisus, tulpes un lilijas, taču izrādījās, ka ziedus kāds iekārojis tikpat kvēli, tikai ne jau acu mielošanai, bet pusdienošanai. No piemājas dīķa sirojumos dārzā aktīvi devās ūdensstrupastes jeb ūdensžurkas.
Narcisēm kaimiņos joprojām saglabājusies neliela tulpju dobe, kurā sīpoli sastādīti zemē podiņos. Bet strupastēm viens pīpis – tās izgrauž podiņu apakšu un tāpat tiek pie sīpoliem.
Tāpēc dārza sortimentu lielā mērā diktē ne tikai tas, kas patīk, bet arī grauzēju gastronomiskās preferences. Narcises par laimi tiem diez ko negaršo.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
