Ar rūpēm, cilvēcību un pašatdevi ikdienā

Aptiekas vadītāja Laila Vāvere ieguvusi titulu «Gada farmaceite 2024»

Maz būs tādu baušķenieku, kas kaut reizi nebūtu vēruši «Latvijas aptiekas» Bauskā durvis, lai iegādātos zāles, saņemtu padomu un bieži vien arī morālu mierinājumu. Tāpēc ziņu, ka Laila Vāvere ieguvusi titulu «Gada farmaceite 2024», ar prieku uzņēma daudzi Bauskas pilsētas un novada iedzīvotāji.
Marta beigās Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā svinīgajā ceremonijā «Gada balva medicīnā» līdz ar citiem pagājušā gada labākajiem medicīnas darbiniekiem godināja «Latvijas aptiekas» Bauskā vadītāju Lailu Vāveri.

Svarīgs sabiedrības atbalsts
Šīs balvas saņēmēju noteikšanā svarīgs cilvēku balsojums, tāpēc var secināt, ka tieši aptiekas apmeklētāju aktivitāte un publiski paustais pozitīvais L. Vāveres darba vērtējums ļāvis viņai un aptiekas kolektīvam saņemt nozīmīgo uzslavu.
Plašāku sabiedrības uzmanību šogad izpelnījās arī Lailas piedalīšanās televīzijas raidījumā «Veiksme. Intuīcija. Prāts» (VIP), kur farmaceitu komanda iekļuva finālā. Ir vēl kāds notikums, ar ko negaidīti pārsteigusi Laila Vāvere. Aizpagājušā gada oktobrī viņa pasaules latviešu diktāta rakstīšanā parādīja izcilu rezultātu.
Saruna ar «Bauskas Dzīvi» atklāj – Lailai Vāverei nenoliedzami piemīt augsts profesionālisms, rosīgs prāts, zinātkāre, drosme pieņemt izaicinājumus un pārbaudīt sevi.

Ģimenes profesija
Par profesijas izvēli Laila stāsta: «Mana mamma Anna Konovalova bija ķīmiķe-analītiķe. Skolas gados bieži biju viņas darba vietā – aptiekā Jelgavā, vēlāk darbs bija tuvāk mājām mazā lauku aptiekā. Man patika viņas kolēģu koši baltie virssvārki un iestīvinātās cepures. Attiecības, kādas tur valdīja, bija sirsnīgas un koleģiālas, un visa uzmanība tika veltīta galvenajam – aptiekas apmeklētājiem. Atceros, ka mamma ļoti daudz sarunājās ar cilvēkiem, ieklausījās, sniedza padomus un palīdzēja. Šāda vide un pieredze noteikti ietekmēja manu nākamās profesijas izvēli, turklāt mamma vēlējās, lai kāds ģimenē turpinātu farmaceita profesiju.»
Taču ceļš uz to prasīja pamatīgas un dziļas zināšanas. Laila uzsver, ka ir mazo skolu patriote un pateicīga, ka bijusi iespēja pamatizglītību iegūt Glūdas astoņgadīgajā skolā, kuras nu jau vairākus gadus nav. Bērni labāk iepazina dabas norises, viņai patikusi ārstniecības augu vākšana. Klasē bijuši deviņi skolēni, un nesagatavoties stundām bijis neiespējami. Izsauca katru dienu, bija jāmācās publiski runāt un paust savas zināšanas. Ar dziļu cieņu L. Vāvere atceras latviešu valodas un literatūras skolotājas Birutu Raudivi un Valentīnu Bučkovsku, kuras ielikušas stingrus pamatus visai turpmākajai dzīvei. Valodas Lailai labi padevušās, klases audzinātāja Aina Ļuta mācījusi vācu valodu, un jauniete ar panākumiem piedalījusies arī mācību olimpiādēs.