Dabas novērošanas čempione

Sviteniece Valda Ērmane vienā novada nostūrī spējusi pamanīt vairāk nekā 3600 dažādu sugu

Dabas novērojumu portālā «Dabasdati.lv», kur cilvēki ziņo par dabā redzēto, sviteniece Valda Ērmane ir otrajā vietā tūliņ aiz profesionāla entomologa pēc publicēto sugu skaita (vairāk nekā 3600). Absolūta čempione viņa ir tur ievietoto bilžu ziņā – kopš 2016. gada tie ir jau gandrīz
40 tūkstoši. Šie skaitļi ne tikai parāda, cik aizrautīga un rūpīga dabas vērotāja ir Valda, bet arī – cik lielu dzīvo radību un augu daudzveidību var sastapt vienā Bauskas novada nostūrī un savā piemājas teritorijā.

Dodamies mežā
Ar Valdu tiekamies Svitenē. Bija plānota pastaiga turpat muižas parkā, taču tur pārāk liela cilvēku un melno krauķu kņada. Tāpēc, dabas vērotājas rosināti, braucam uz mežu Pilsrundāles pusē, kur, pateicoties melnajam stārķim un mazajam ērglim, noteikts mikroliegums, tāpēc harvesteri to vēl nav nozāģējuši no zemes virsas. Diženajos ozolos tur manīts arī kukaiņu pasaules retums – lapkoku praulgrauzis, kurš gluži nekaitīgs un grauž tikai praulus. Tāpat tur aug prāva, dižkoka statusu izpelnījusies, mežābele, jumstiņu gladiolas un vareni ozoli. Valda teic, ka mikrolieguma statuss kokus pasargā, taču, tik daudz esot mežā, viņa ne reizi vien redzējusi arī tādu koku celmus, kurus zāģēt nav atļauts.
Sākotnējās bažas, ka būs jābrien pa kārtīgiem brikšņiem, ātri vien izplēn, un pastaiga ar kukaiņu un augu fotomedību elementiem var sākties. Mežs izcili piemērots nesteidzīgam pārgājienam. Zemi klāj nebeidzams ziedošu balto vizbuļu un zaķskābeņu paklājs, kuru caurvij dažnedažādi šādam meža tipam raksturīgi augi. Ar tiem – ik palaikam iesaucoties, «Re, kur!», Valda iepazīstina visa pārgājiena laikā. «Re, kur muskusa bezslavīte ar tādu zaļu ziediņu! Re, kur spuļģītis jeb cietā virza tūliņ ziedēs! Re, kur parastā kumeļpēda, kuras spoži zaļajā lapojumā tikai retais mana ziedus! Re, cik skaistas papardītes! Bet te vēl saglabājusies Austrijas agrene – sarkanā agra pavasara sēņu suga. Tā – divlapu žagatiņa. Vēl zeltnātrītes ar dzelteniem ziediem. Ar tiem lielajiem ziediem – Rivina vijolīte. Vai zināt, ka ir ne tikai ierastie baltie un dzeltenie vizbuļi, bet arī to krustojums – vidējie, kas ar iedzelteniem ziediem. Re, kur nokarenā pumpursmilga – skaras tai nokarāsies tikai uz vienu pusi!»
Pa ceļam bildējot pamanītos kukaiņus un augus, plānojam aiziet arī līdz tuvējai pļavai, lai aplūkotu Eiropas saulpureņu dzeltenās ziedu bumbas. Tās Valdai ļoti patīk, un nav nemaz tik daudz to vietu, kur tās aizvien bagātīgi ziedētu. Vērienīgā meliorēšana padomju laikos un pļavu izzušana mūsdienās ir sarucinājusi vai pazudinājusi daudz augu sugu. «Nav, pļavu nav!» noteic Valda.

Gribēja zināt, kā sauc visus augus
Iešana dabā, tās vērošana un vismazāko detaļu pamanīšana Valdai patikusi jau kopš bērnības. Tolaik gan visvairāk interesējuši augi – gribējies tiem visiem zināt nosaukumus. Kur vien padomju laikos bija pieejams, Valda vāca augu bildītes. Tādu noteicēju kā tagad tajos gados nebija, bet viņa tāpat bibliotēkā ņēma grāmatas un pārzīmēja redzēto. Kad jau bija iespēja pārkopēt, tad tika ierīkotas vairākas augu klades.

Mamma īsti neesot ļāvusi, bet Valda tāpat atrada brīžus, kad no rīta līdz pat vēlam vakaram pazust mežā, pētot augus. Tāpat mamma stāstījusi, ka Valda, vēl mazs bērns būdama, viņai ierādījusi, kā zied oši, ko pati savā mūžā nebija pamanījusi.

Valda gribēja mācīties par mežsargu, bet mamma iebilda. Vēlāk, kad tāda iespēja tomēr bija, izrādījās, ka mežsargam jāprot medīt dzīvniekus un profesiju apgūst puiši vien – tāpēc šim sapnim Valda atmeta ar roku. Tā kā Valdai labi padevusies zīmēšana, viņu esot gribējuši iekārtot mākslas skolā, taču beigās viņa nonāca Bulduru un pēc tam Saulaines tehnikumā.

Kad Valda apprecējās un piedzima bērni, dabas vērošana tā kā apsīka, taču, ja vien bija tāda iespēja, viņa tāpat pa drusciņai to esot darījusi.