Darba devējam ir pienākums piešķirt, darbiniekam – izmantot atvaļinājumu

Pērn Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemti 88 iesniegumi, kas saistīti ar atvaļinājumiem un to piešķiršanas kārtību. 68 iesniegumi saistīti ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, 11 iesniegumi – ar bezalgas atvaļinājumu, pieci – ar bērna kopšanas atvaļinājuma, bet divi ar papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību. Šogad līdz 31. augustam saņemti 44 iesniegumi – tematiskā proporcija līdzīga.

Nav tiesību atsaukt
Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtības neievērošanu – par iespējamiem Darba likuma 149. un 150. panta pārkāpumiem, piemēram, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nepagarināšanu par svētku dienām, ja atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, par pieļaujamo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma perioda pārcelšanu uz nākamo darbinieka individuālo darba gadu, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu darbiniekam vēlamā laikā Darba likumā noteiktos gadījumos, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas termiņu par pirmo nostrādāto darba gadu u. tml., uzskaita VDI. Tāpat iesniegumi tiek saņemti par atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršanu bez darbinieka rakstveida piekrišanas.
Darba devējam nav tiesību atsaukt darbinieku no atvaļinājuma. Tas izriet arī no atvaļinājuma būtības – netraucētas ikgadējās atpūtas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece, advokāte Gita Oškāja žurnālā «Bilances Juridiskie Padomi» skaidro: atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pienācīgu atpūtu, līdz ar to nav pieļaujams, ka tiek aizskartas darbinieka tiesības uz atpūtu.
Darba likuma 149. panta pirmā daļa noteic, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tā paša panta otrajā daļā minēts, ka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.