Domā ukrainiski, runā krieviski, mācās latviski

Mūsu novada skolās ukraiņu bēgļu ģimeņu bērni mācās gan pamatizglītības programmās, gan apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes (PII).

Audzēkņu skaits pieaug
«Bauskas Dzīve» devās uz Īslīces pamatskolu, kurā mācās 12 ukraiņu bērni. Direktore Iveta Elmane stāstīja, ka no 22. septembra ukraiņu bērni vismaz stundu dienā padziļināti apgūst latviešu valodu pēc mazākumtautību programmas. «Mums ir sadarbība ar Īslīces SOS ciematu, esam atvērti ukraiņu bērnu uzņemšanai,» teic direktore. Iestādes vadītājai ir Rīgā gūta pieredze, izieti kursi par latviešu valodas mācīšanu cittautiešiem, tālab viņa pati māca ukraiņu audzēkņus.

Īslīces skolā 2. klasē mācās viens, 4. klasē – septiņi, 6. klasē – četri ukraiņu bērni. Visu mācību priekšmetu skolotājiem tas ir nopietns darbs, kas prasa individuālu pieeju.

«Nekādu grāmatu ukraiņu bērniem nav, skolotāji paši pielāgo mazākumtautību materiālus, kaut ko skatās Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, internetā, paši gatavo materiālus. Ukraiņu bērnu skaits skolā nav pastāvīgs, citi maina skolu, kaut kur pārvācas, ļoti gaida, kad varēs tikt mājās. Visi audzēkņi mācās klātienē tikai mūsu skolā, jo viņu izglītības iestādes Ukrainā likvidētas, bieži vien sabombardētas. Ir gadījumi, kad bērnam nav dokumentu par konkrētas klases beigšanu. Sāka mācības tajā klasē, kuru paši minēja, bet tomēr, kad pārliecinājāmies, ka zināšanas neatbilst, pārcēlām klasi zemāk. Bērni sazinās krievu valodā, vietējiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret bēgļiem. Ir neskaidra ieguldīšanās šajā darbā, cik daudz materiālu uz priekšu jāsagatavo, jo neviens nezina, cik ilgi ukraiņi te būs. Mājas darbi ukraiņiem netiek uzdoti,» stāsta direktore.

Valodas apguve grūtākā
Īslīces pamatskolā pirmie bēgļu bērni ieradās aprīlī un maijā, vairāk pagājušajā mācību gadā ar viņiem sanāca strādāt skolotājai Ritai Straumītei. «Viņi domā ukrainiski, runā krieviski, bet jāmācās latviski. Problēmas sagādā divskaņu ie un ei izruna, ko ukraiņi lielākoties grib izrunāt atsevišķi,» grūtības min skolas vadītāja.

Angļu valodas skolotāja Laura Ramane audzina 4. klasi, kurā ir septiņi bēgļu bērni. Viņas mācību priekšmetā, tāpat kā zīmēšanā un sporta stundās, neesot tik lielu grūtību kā latviešu valodas apguvē.

Raksturojot darbu pērn, skolotāja R. Straumīte atzīst: «Pieredzes nekādas, starpkultūru saites jāņem vērā, mācīju bērniem alfabētu, divi no ukraiņiem mēneša laikā gandrīz runāja latviski».

Pedagoģe teic – ar dubultdarbu, kad tā pati viela stundā jāstāsta latviski un krieviski, var mazāk paspēt. Ar aplikācijas «Lens» palīdzību telefonā skolotāja tulko mācību materiālus, tas ir viņas «mājas darbs», lai visi varētu raitāk strādāt. Arī «Whats-App» saziņai ar vecākiem izmanto tulkošanas rīku.