Dzemdības bez sāpēm

Valsts piešķīrusi 1,3 miljonus eiro, lai no 1. augusta atsāpināšanu varētu izmantot visas sievietes, kuras vien to vēlas

Veselības ministram Danielam Pavļutam šādu jautājumu šovasar uzdevusi sociālā tīkla «Twitter» lietotāja Kristīne Pitkeviča: «Latvijā atsāpināti tiek visi pacienti, izņemot dzemdētājas. Latvija, kāpēc ienīsti savas meitas, kas dzemdē tev jaunus latviešus?»

Portālā «Manabalss.lv» tika vākti arī paraksti, lai sievietēm dzemdību laikā nodrošinātu bezmaksas epidurālo anestēziju jeb analgēziju. Tikko valsts piešķīrusi 1,3 miljonus eiro, lai no 1. augusta atsāpināšanu varētu izmantot visas sievietes, kuras vien to vēlas.

Izmanto vairāk nekā puse
«Nevienai sievietei dzemdībās nevajadzētu būt pakļautai sāpēm tikai tāpēc, ka viņa nevar finansiāli atļauties atsāpināšanu,» pamatojot lēmumu, izteicies veselības ministrs D. Pavļuts. Izpētot slimnīcu cenrāžus, var secināt, ka epidurālā anestēzija dzemdībās izmaksā vidēji 300 eiro. Līdz šim valsts to apmaksāja noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā, tajā skaitā arī tad, ja sievietei sāpju dēļ sākās panika, uztraukums un bailes. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem šī gada pirmajos sešos mēnešos to saņēmušas 900 sievietes.

«Ja valstij ir pietiekami daudz līdzekļu, lai piedāvātu epidurālo analgēziju visām dzemdētājām, ne tikai tām, kurām ir medicīniski pamatotas indikācijas, tad ir labi,» vērtē Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, dzemdību speciāliste Santa Markova. «Katram sāpju slieksnis ir citāds, un dzemdības vispār ir neprognozējams process – nekad iepriekš nevar pateikt, kā tās izvērtīsies.»

Rīgas Dzemdību namā epidurālā anestēzija plaši izmantota jau iepriekš. Atsāpināšana dzemdību laikā par valsts līdzekļiem pienācās 46 procentos gadījumu. Vēl daļa sieviešu to izvēlējās kā maksas pakalpojumu. Līdz ar to kopumā atsāpināšana veikta 61 procentam dzemdētāju. S. Markova spriež, ka brīdī, kad epidurālā anestēzija būs pieejama bez maksas, to varētu izmantot vēl desmit līdz 15 procenti sieviešu. Tas ir salīdzinoši liels skaits, jo dati rāda, ka Lietuvā un Igaunijā atsā-pināšanu dzemdībās izvēlas tikai aptuveni trešdaļa jauno māmi-ņu.

Bažas par anesteziologu trūkumu
Tomēr, uzzinot jaunumus, daudzi iedzīvotāji pauda šaubas, vai pakalpojums realitātē būs pieejams anesteziologu trūkuma dēļ. «Ja strauji pieaugtu to pacientu skaits, kas izvēlas atsāpināšanu, un tas notiktu vienlaikus, arī mūsu iestādē, iespējams, rastos problēmas to nodrošināt nekavējoties,» pieļauj S. Markova. «Pacientēm jāsaprot, ka var nākties mazliet pagaidīt. Tāpat taču ir arī neatliekamu operāciju gadījumā: ja ir viena operāciju zāle, trīs cilvēkus vienlaikus nevar operēt.» Tomēr, ļoti iespējams, pieaugot pieprasījumam pēc atsāpināšanas dzemdību laikā, varētu tikt izskatīts jautājums par papildu anesteziologu piesaisti.