Dzīve centībā un godīgā darbā; Broņislava Cine Bauskā šodien atzīmē 85. dzimšanas dienu

Broņislava Cine Bauskā šodien atzīmē 85. dzimšanas dienu

Aizritējuši četrdesmit pieci gadi, kopš jubilāre dzīvojusi Bauskas novadā, bet viņas saknes un pirmie četrdesmit dzīves gadi pieder Latgalei. Dzimusi un uzaugusi sīkzemnieka ģimenē toreizējā Silajāņu pagasta Feimaņu ciemā Rēzeknes rajonā.

Vadoša loma kopš bērnības
Broņislava savas dzīves un dzimtas locekļu svarīgākos brīžus dokumentējusi albumos, kur attēliem pievienotas autores ilustrācijas gan aplikāciju, gan izcili glītā rokrakstā rakstītu piezīmju un atziņu formā. Viņas dzīves albums aizsākas ar vecāku kāzu foto.
Broņislava bija pirmais bērns sešu atvašu ģimenē, un līdz ar to daudz iesaistījusies mazāko māsu Valentīnas un Olgas, brāļu Jāzepa, Pētera un Jāņa audzināšanā. «Līdzās vecākiem arī es sāku ieņemt vadošu lomu ģimenē, mazākie mani respektēja. Tas vadības stils man nāca līdzi visu mūžu,» ar smaidu atzīst jubilāre.
Ģimenē apstākļi bijuši trūcīgi, tēvs bijis ļoti strādīgs, bet vāju veselību. Viņš pratis gatavot linu virves, pinumus un vīzes, no koka gatavojis traukus, ko pārdeva, un tā gādāja līdzekļus ģimenei. Arī pašai bērnībā bijis daudz jāstrādā, lai varētu iztikt. «Mūsu mājas atradās purvu ielokā, apkārtne bija bagāta ar ogām un sēnēm. Tās lasīju, pārdevu tirgū Maltā un Rēzeknē; tā pelnīju grāmatām un apģērbam,» atceras Broņislava.

Ģeometriju – kā dzejoli
Purvmalas pamatskola bija pirmā skola. Savā atmiņu albumā Broņislava ierakstījusi šādus vārdus: «Bērnība ir laiks, kurā vienmēr gribas atgriezties. Skola ir īpaša dvēseles stīga, kura skan manī caur gadiem…» Skolā bijusi ļoti centīga, un mācības sekmējušās; pamatskolu beigusi kā teicamniece – vieni vienīgi piecinieki, kas tolaik bija augstākais novērtējums. Skolā īpaši paticis sports un dziedāšana. Bērnībā daudz dziedājusi, arī vienatnē darbus darot; ar dziesmu bijusi draugos visu mūžu.
Pēc pamatskolas turpinājusi mācīties Maltas vidusskolā, kuru beigusi ar labām un teicamām sekmēm. Viņa atceras: «Vidusskolas noslēgumā ļoti uztraucos par ģeometriju. Lai liecībā sanāktu četrinieks, man bija jānokārto eksāmens vismaz uz četri. Toreiz mums bija pieejamas eksāmena biļetes, un es tās visas iemācījos no galvas. Pievienojās arī veiksme – eksāmenā izvilku pirmo biļeti, kuru kā dzejoli nolasīju no galvas. Tā arī tiku pie kārotā novērtējuma – piecinieka.»

Dziedāšana dod prieku
Kopš bērnu dienām Broņislavai patikusi skolotājas profesija, tāpēc nebijis grūti izvēlēties. Pēc vidusskolas 1958. gadā iestājās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā studēt Ķīmijas un bioloģijas fakultātē. Līdzās mācībām augstskolā paticis darboties ar puķēm. Piedalījusies ziedu pulksteņa veidošanā pie institūta ēkas; šo neparasto kompozīciju braukuši aplūkot pat ļaudis no Rīgas.
Studiju gados aizrāvusies ar dziedāšanu – bijusi gan kora, gan ansambļa dalībniece. Lepojas ar to, ka savulaik viņas kori vadījis arī ievērojamais Latvijas diriģents Pauls Kvelde. Institūta koris Latvijas Dziesmu svētku skatē 1960. gadā ieguvis pirmo vietu. Viņa atklāj: «Dziedāšana cilvēkam dod prieku un atpūtu no visa pārējā.»
Pirmo reizi mūspusē ieradās uz praksi studiju 3. kursā. Pēc prakses studentei ļauts arī vienu mācību gadu pastrādāt skolotājas darbu. «Materiālie apstākļi ģimenei bija švaki; tētis jau bija miris, un ar stipendiju vien iztikt nebija iespējams,» stāsta Broņislava. Tā viņa 1960./1961. mācību gadu strādājusi par bioloģijas un ķīmijas skolotāju Bauskas rajona Pamūšas pamatskolā.