Mācītājs Erlands Zaluckis: Dzīves jēga – palīdzēt atrast īsto ceļu, mīlestību un dzīvību (1)

Saruna ar codieti mācītāju Erlandu Zalucki pirms Kristus augšāmcelšanās svētkiem: kāda ir ticīga cilvēka dzīve un mācītāja aicinājums

Kristīgajā centrā «Jaunā dzīve» Bauskā oficiāli svētīts jauns mācītājs – Erlands Zaluckis.

Viņš pats uzaudzis mācītāju Andreja un Ritas Zalucku ģimenē, tāpēc jaunā situācija Erlandam zināma, kā pats saka: «Esmu uzaudzis mācītāju ģimenē, un tas man deva iespēju redzēt «otru pusi», ko šis darbs prasa, ka nav viegli, bet tas ir aicinājums no Dieva.» Jau bērnībā zinājis, ka strādās šo darbu. Kalpo no tīras sirds, lai cilvēki ir Dieva mīlēti un attīstītu Viņa dotās dāvanas. Lūdzot Dievam gudrību, kā palīdzēt cilvēkiem piepildīt viņu aicinājumu. Kā Erlands teic, – domājot par to, kā aizsniegt lielāku cilvēku skaitu, palīdzēt izzināt Bībeli un būt sadraudzībā ar garīgo ģimeni.
«Jaunā dzīve» Bauskā ne tikai svētījusi jauno mācītāju, bet arī jau pērn, decembrī, nosvinējusi 30 gadu jubileju. Kristus augšāmcelšanās svētkus sagaidot, «Bauskas Dzīve» jauno mācītāju aicināja uz sarunu.

Kārtīgs saimnieks ik pa laikam pārbauda sava nama stāvokli, pamatus, jumtu. Arī jūs esat ķēries pie pamatiem – draudzē notiek «Alfas» kursi, ir arī svētrunas par vērtībām draudzē. Kāpēc tas ir svarīgi?
– «Alfas» kursā – nodarbību ciklā kristietības izpētei – mums ir 13 nodarbības un septiņas laulāto tikšanās. Tas ir svarīgi, jo pie Dieva nāk daudz cilvēku. Tas tāpat, kad piedzimst bērns, viņam nevar uzreiz dot cietu barību. Ir cilvēki, kas vēl meklē Dievu, grib Viņu iepazīt, tāpēc vēlamies, lai ir vieta, kur var atnākt, kāds ir, bez bailēm dalīties, būt pieņemts un pieaugt. «Alfas» kursā piedalās gan cilvēki, kas nesen sākuši nākt uz draudzi, gan arī trīs četri jaun-atnācēji. Te meklējam atbildes uz jautājumiem, kas ir lūgšana, vai Dievs mani dzird, vai dzīvē var būt kas vairāk un citiem tematiem. Laulāto kursus apmeklē ap 20 ģimenes pāru. Mūsdienās ir tik lieli uzbrukumi laulībai, attiecībām, cilvēka individuālisms, paša vajadzības paceltas ļoti augstu, tāpēc būtiski apgūt pamatus. Kursu materiāls ir pasaulē pazīstams, to lieto ap miljonu cilvēku.

Pie attiecībām ir jāstrādā. Tāpēc svētdienās pēc dievkalpojuma ir laiks sadraudzībai, sarunai pie siltas zupiņas. ««Paēdam» garīgi – tas ir vārds, pielūgsme, arī ķermenis ir svarīgs un prasa savu. Arī Jēzus ļoti daudz laika pavadīja kopā ar citiem, laužot maizi, baudot maltīti. Tas ir laiks arī iepazīties, aprunāties, stiprināt citam citu. Pavāru komandas ir vairākas, tās mainās katru svētdienu. Pat tie bērni, kas mājās neēd zupu, draudzē to dara ar prieku.

Tieši Bauskā 9. martā sākās Jauniešu atmodas dienas Latvijā, kurās darbojas desmit mācītāji, arī jūs. Tādas būs visā Latvijā. Kā radās šāda ideja? Kāpēc ir tik svarīgi pievērst uzmanību jauniešiem?
– Sākotnēji draudzē es darbojos ar jauniešiem, pēc tam to pārņēma cits cilvēks. Kad kļuvu par mācītāju, mani uzaicināja uz jauno mācītāju sadraudzību, runājām par kopīgu projektu, mācītājs Dāvids Gleške ierosināja organizēt Jauniešu atmodas dienas. Dievam, protams, svarīgs ir katrs, bet tieši jaunieši, jaunā paaudze ir mūsu valsts nākotne, bet tik daudzās draudzēs vispār nav jauniešu kalpošanas un tādējādi arī jauniešu. Mums ir jākalpo jauniešiem, citādi daudzi «dzīvo» «tiktokos» u. tml. Draudzē mums ir pusaudžu un jauniešu mājas grupas, pasākumi un izbraucieni kopā. Tiek investēts laiks viņiem. Bērniem ir svētdienas skola. Ir spēļu un kristīgu filmu vakari, jaunieši spēlē novusu, galda hokeju. Svarīgi, lai jaunieši veido attiecības savā starpā, lai nav vieni, lai ir, kas atbild uz jautājumiem, lai ir vieta, kur justies droši.

Satikāmies ar Zemgales reģiona kristīgajiem līderiem no dažādām denominācijām, lūdzām kopā. Bija apmācības, sadraudzība, jauniešiem rīkojām tematiskās darbnīcas, piemēram, kā evaņģelizēt, darījām to arī praktiski uz ielām, lūdzām par savu pilsētu. Jaunieši parādīja tuvākmīlestību, apmeklējām biedrības «Cerību spārni» grupu māju Bauskā, apciemojām arī vecos ļaudis, cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Viņi bija priecīgi, parunājām un aizlūdzām. Dienas izskaņā bija pielūgsmes vakars, Dievs dziedināja kādiem jauniešiem muguru, kāju un sirdi. Dievs to dara arī 21. gadsimtā, Viņš vienmēr atbild – Viņam ir «jā», «nē» un «pagaidi»! Un «pagaidi» ir process, kas maina mūs. Dievam ir pēdējais vārds, Viņš dažkārt pieļauj kādas lietas, lai mums ko paskaidrotu, «pieklauvētu» pie sirds. Tomēr Dievs nesūta slimības, Viņš ir Tēvs, un arī mēs kā vecāki bērnus nemācām caur slimībām. Mēs dzīvojam grēcīgā, grēka skartā pasaulē, kas ietekmē arī kristiešus, tāpēc slimības nereti ienāk arī mūsu dzīvē.