Esi uzmanīgs zaļumos!

Apmēram trīs procenti ērču inficētas ar encefalītu, līdz deviņiem – ar ērlihiozes ierosinātāju, līdz 70 – Laimas slimības ierosinātāju borēliju

Vasarā daudzi, visticamāk, dodas zaļumos. Bet tur, kā likums, pastāv liela iespēja noķert kādu ērci. Skaidrojam, kā rīkoties, lai no šī kukaiņa izvairītos, ko darīt, ja tas jau piesūcies, un ar kādām nepatikšanām jārēķinās.

Šogad aktīvākas
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Novērojumi rāda, ka šogad to pārziemošanas apstākļi bijuši labvēlīgi. Tas nozīmē, ka prognozējams salīdzinoši augstāks ērču aktivitātes līmenis nekā iepriekšējos gados, brīdina Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC).

Laboratorijā, pārbaudot dabā savāktās nepiesūkušās ērces, secināts, ka viens līdz trīs procenti kukaiņu ir inficēti ar encefalītu, viens līdz deviņi procenti – ar ērlihiozes ierosinātāju. Savukārt 20 līdz pat 70 procentiem ērču konstatēta Laimas slimības ierosinātāju – borēliju – klātbūtne.

Par ērču encefalīta un Laimas slimības pazīmēm un potenciālajām sekām mediķi runā bie-ži, bet «ērlihioze» ir mazāk dzirdēts termins. Epidemiologi skaidro, ka šī slimība parasti sākas kā jebkura infekcija – ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos. Inkubācijas periods ilgst vidēji astoņas dienas. Ar laiku var attīstīties gremošanas orgānu un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, kā arī elpceļu saslimšanas simptomi. Laboratoriskās atrades liecina par vieglu aknu bojājumu.

Parasti infekcija norit vieglā formā un beidzas bez speciālas ārstēšanas, tādēļ vairumā gadījumu paliek nediagnosticēta, norāda SPKC. Smagas komplikācijas iespējamas tikai 16 procentos gadījumu. Tādā gadījumā visbiežāk novērojams ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja un asinsizplūdumi, retāk – meningīts un meningoencefalīts.

Ar pinceti vai diegu
Ja ērce piesūkusies, svarīgi to noņemt pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmē, ka nevajag tērēt laiku, dodoties no kāda lauku nostūra uz slimnīcu. Pirms ērces izvilkšanas ādu ap piesūkšanās vietu vajadzētu dezinficēt ar spirtu. Pēc tam kukainis ar pinceti jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest. Vilkt ārā vajadzētu lēni, ar vienmērīgu kustību, māca eksperti. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur ādas mikrotraumām vai nejauši aizskarot gļotādas.

Ja pie rokas nav pincetes, var izmantot diega cilpu, ko apsien ap kukaiņa snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai. Velkot aiz galiem, ērci izņem un pēc tam iznīcina, nolaižot kanalizācijā vai sadedzinot. Vēl izņemšanai var izmantot salveti vai gumijas cimdus. Pēc tam piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli, bet rokas rūpīgi nomazgā ar ziepēm.

Noņemšanas procesa laikā ērci nedrīkst saspiest, raut nost un pilināt virsū šķīdumus, jo vīrusi tām atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas zarnu traktā. Tas nozīmē, ka, uzspiežot ērcei, vīruss vai borēlijas var nonākt cilvēka asinīs.

Ja inficētā ērce laikus pamanīta un pareizi noņemta, pastāv liela varbūtība, ka slimību izraisītāji cilvēka organismā nemaz nenonāk. Tomēr 30 dienu pēc kukaiņa piesūkšanās brīža vajadzētu vērot, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu. Ja tā, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai uzsāktu ārstēšanu.