Pašvaldībām prasīs papildu 34 miljonus eiro
«Minimālo algu vajadzēja paaugstināt, bet...» šāda ir visbiežākā atbilde, kas skan publikācijas tapšanas laikā no iesaistītajām pusēm.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aprēķinājusi, cik nākamajā gadā visām Latvijas pašvaldībām izmaksās minimālās algas paaugstināšana. «Tie ir 34 miljoni eiro,» atklāj LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Pašvaldības nākamā gada budžetu nav apstiprināju-šas un varēs to izdarīt, kad būs apstiprināts valsts budžets 2023. gadam. Pašlaik ir dažas nedēļas laika, lai izveidotu atalgojumu «loģistiku», skaidro G. Kamin-skis. Minimālās algas paaugstināšana dos arī papildu finanšu efektu pašvaldību budžetos, taču problēma ir pašvaldību darbinieki, kuri iepriekš saņēmuši vairāk par minimālo atalgojumu. Rezultātā sāk veidoties neadekvāta algu hierarhija, jo vienkāršo darbu veicējs, piemēram, sargs, var saņemt gandrīz tikpat, cik, piemēram, cilvēks ar lielāku atbildību un lielākiem darba uzdevumiem. «Ir darbinieki, kuriem gadiem alga nav palielināta, un tagad tā būs noslīdējusi līdz minimālajai darba samaksai,» norāda LPS priekšsēdis. Lai saglabātu darbiniekus un viņi nemeklētu darbu privātās struktūrās, pašvaldībām ir jādomā, kur rast līdzekļus speciālistiem.
Bet uz jautājumu, vai algas paaugstinājums bija nepieciešams, G. Kaminskis pārliecinoši atbild: «Jā.» Turpinājumā seko problēmu izklāstījums par to, ka pašvaldībām nākamā gada budžetā jāatrod arī papildu finansējums energoresursu un citu pakalpojumu paaugstinājumam, kas 2023. gadā kopā visās Latvijas pašvaldībās tiek lēsts aptuveni 120 miljonu apmērā.
Pēdējais brīdis pietuvoties Lietuvai un Igaunijai
Ja minimālā alga no nākamā gada nebūtu paaugstināta, tas Latvijai varētu draudēt ar nākamo darba emigrācijas vilni uz Lietuvu un Igauniju, jo šajās Baltijas kaimiņvalstīs atalgojums ir lielāks. Pierobežas pašvaldībās šāda darbaspēka migrācija būtu aktuāla, un minimālās algas paaugstināšana ir vismaz viens solis pretī tam, lai Latvija nekļūtu par lētā darbaspēka valsti, piekrīt Latvijas Brī-vo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Kārtējo reizi: viss ir skaisti, mēs rūpējamies par cilvēkiem, tikai ko nozīmē obligāta prasība maksāt soc.apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas, apzinās tikai uzņēmēji, kuriem šis logs palielinās nesamērīgi! Un nekādā gadījumā, īpaši jau nelielos uzņēmumus nevar salīdzināt ar pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekiem! Ja uzņēmējs kaut ko saražo vai sniedz pakalpojumus, tas minētās iestādes “sēž” uz uzņēmēju kakla, kā gan citādi?! Tā kā – ko šādas “rūpes” sagādā uzņēmējiem, nav grūti iedomāties… 🙁
Ja kāds kādreiz iedomāsies par mazajiem uzņēmējiem – kas vismaz paši parūpējas par sevi un saviem darbiniekiem un neprasa no valsts pabalstus – atvieglojot nodokļu slogu (nevienā brīdī nesaku, ka jāatbrīvo pavisam!), tad gan kaut kam… kādreiz… varbūt… noticēšu; ātrāk – NĒ!
Dezinformācija! 100 eiro pielikums nebūs par 100 eiro makā, ja izmaksas pieaugušas par 300 😏
554 eiro uz rokas – 23% inflācija = 427 eiro, no kuriem jāmaksā par dzīvokli + pārtika.
Un tiem kuriem nav minimālā alga? Viņiem absolūti nekas nemainās, bet ja būtu palielināts neapliekamais ieguvums būtu visiem