Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?

Mums katram zināms kāds cilvēks, kurš labākas dzīves meklējumos devies peļņā uz ārzemēm. Strādā ārzemēs trīs, piecus, desmit vai varbūt vairāk gadu, ir izteicis vēlmi atgriezties Latvijā, tomēr baidās to darīt. Iemesli var būt dažādi, tostarp darba iespēju trūkums dzimtenē. Kāda ir situācija darba tirgū Latvijā un ko vajag izdarīt, vēl esot ārvalstīs, lai atgriešanās būtu veiksmīga, skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultants Andris Segliņš.

Pēdējos trīs gados vērojama pastiprināta interese par atgriešanos Latvijā jeb reemigrāciju, stāsta A. Segliņš. To veicinājuši divi faktori – «Brexit» jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Covid-19 situācija. Daļa ārzemēs strādājošo latviešu vīrusa dēļ zaudēja darbu, vai samazināja viņu darba slodzes, tādēļ izvēlējās atgriezties Latvijā. «Latvijā darba tirgus pašlaik ir stabils. Tūlīt sāksies arī aktīvais sezonas darbu laiks, kad vajadzēs darbiniekus tūrismā, ēdināšanā, būvniecībā, ceļu būvē. Kopējā tendence – pieprasīti vidējā un augstākā līmeņa speciālisti, īpaši ar inženiertehniskajām zināšanām. Pieprasīti arī mehāniķi un IT jomas speciālisti,» skaidro A. Segliņš.

Kādus darbiniekus vajag?
Ņemot vērā straujo darba tirgus mainību, darba devēji vērtē ne vien iegūto kvalifikāciju un prasmes, bet arī sociālās un neformālās spējas. «Ļoti svarīgas ir arī digitālās iemaņas, jo arvien vairāk ražošanā un citos procesos ievieš automatizāciju un robotizāciju. Līdz ar to nepieciešamas prasmes strādāt ar šādām iekārtām. Tāpat ir atsevišķi darbi, kur jāspēj strādāt komandā un sadarboties ar kolēģiem, jāprot uzņemties līdera lomu. Darba devēji novērtē komunikācijas prasmes. Ir dažādi projekti, kur darbiniekus algo tikai uz projekta laiku, un šajos darbos vajadzīgi plaša profila speciālisti, nevis jāpārzina tikai viena šaura joma. Jābūt elastīgam un spējīgam darīt vairāk, lai projekta darbs izdotos veiksmīgs. Mazāk ir vienkāršo jeb manuālo darbu. Tas gan saistīts ar automatizāciju,» stāsta A. Segliņš. Nav tā, ka lauksaimniecībā ražu pilnībā novāc tehnika, tomēr darbinieku vajag salīdzinoši mazāk. «Darbaspēka ne vien Latvijā, bet arī Eiropā trūkst, tādēļ vienkāršo darba spēku aizvieto ar automatizāciju. Nākotnes prognoze – tādu darbu būs arvien mazāk,» teic A. Segliņš.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:

"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.