Kā saglabāt mieru sēšanas laikā

Vairāk nekā 200, neskaitot pašas ievāktās. Tieši tik daudz sēklu paciņu šogad un jau pērnā gada izskaņā esmu sagādājusi, galvenokārt jau bažās par pandēmijas raisītu deficītu un cenu augšanu. Bet kā bez pārmērībām sagādāt sēklas, un kā ieņemt zemo startu pirms sējas?

Ir pēdējais brīdis rūpīgi izrevidēt jau esošos sēklu krājumus. Izpētām, kas un cik daudz palicis no citiem gadiem. Der apskatīt ne tikai apdrukātos iepakojumus, bet iemest aci arī iekšējās mazajās paciņās, lai pārliecinātos, ka tur tiešām kaut kas joprojām ir.

Iesaku tūliņ nemest prom sēklas, kurām derīguma termiņš beidzies. Ekonomiskāk būs pārliecināties, vai sēklas joprojām dīgst. Ņemam trauku, ieklājam mitru marles gabalu vai papīra dvieli (tas būs vairāk jāmitrina, jo ātri žūst), uzberam vairākas sēklas un pārklājam ar tādu pašu mitru stērbeli. Neaizmirstam atjaunot mitrumu. Pērn pēc pārbaudes šādi par gana labām atzinu 2015. gada tomātu un vēl par gadu vecākas fenheļa sēklas. Bet, kā stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa, salātu sēklām gan nevajadzētu veidot krājumus, jo principā tās derīgas vien pāris gadu.

Tad ar steigu var ķerties klāt «šogad jānopērk» sarakstam, labi padomājot, ko tiešām gribas izaudzēt. Lai konkrētāks orientieris meklēšanai, var sarakstā minēt arī šķirnes, kuras pašu pārbaudītas vai par kurām dzirdētas labas rekomendācijas. Pārdevēji ziņo, ka šogad sēklas ir vidēji par 10% dārgākas. Tātad vēl viens labs iemesls rūpīgāk sagatavoties un nepazaudēt galvu, nonākot pie sēklu stenda.
Man interneta veikalos «kāja paslīd» daudz pamatīgāk, un nepaiet ne pusstunda, kad groziņā saklikšķinātas kārtējās 200 paciņas. Lai valdītos, veru ciet un nogaidu ar pirkšanu.

Ar ļoti retiem izņēmumiem sēklas pērku parastās – sīkpakās. Gadās, ka pat lielveikalā izpārdošanas plauktā izliktās. No profesionālajām man ir tikai dilles un daikons (balts, garš redīss). Arī nespeciāli. Bet ir taču dzirdēts, ka profesionālās ir labākas. Ieva Litiņa piekrīt, ka profesionālās sēklas ir kvalitatīvākas, jo, pateicoties šo sēklu audzēšanas sistēmai, tām ir viendabīgākas šķirnei raksturīgās īpašības, ražība. Bet profesionālās sēklas ir arī dārgākas. Tiem, kas raduši no parastajām paciņām izbērt teju sauju sēklu, var nākties vilties – profesionālo sēklu sīkpakās par daudz augstāku cenu var būt tikai dažas sēklas.

Arī attiecībā uz parastajām sēklām arvien tirda jautājums: dārgās vai tomēr lētās? Draņķīgs rezultāts ir piedzīvots gan ar vienām, gan otrām. Vienu brīdi vairījos no noteikta ražotāja sēklām (visai lētas), jo ļoti pievīla. Bet palēnām atkal pērku, un tāda vilšanās vairs nav piedzīvota. Tas, ko esmu ievērojusi, – uz ļoti lētām sēklu paciņām ir skopa paskaidrojošā informācija. Ir bijušas reizes, kad trūkst elementāras informācijas, cik ātri vai vēlu ienākas raža, kad labāk sēt. Vēl lētajās paciņās mēdz būt ļoti maz sēklu. Kad sēklas sīciņas, tas varbūt nav tik pamanāmi, bet, piemēram, cūku pupas desmit vai divdesmit, – ir liela atšķirība.

Savukārt kodinātās sēklas, kas parasti ir tādas nedabiski zaļas vai sarkanas, ir apstrādātas ar ķimikālijām, lai tās dīgšanas laikā pasargātu no kaitēkļiem vai slimībām. Uz paciņas tas parasti ir norādīts, interneta veikalos – minēts aprakstā. Es dārzā šādas sēklas nesēju. Manuprāt, ja neesi lielražotājs, tad jāmācās sadzīvot ar dabas posta darbiem.