Kultūra nav izmērāma, tā ir investīcija cilvēkos un nākotnē. Saruna ar Vecsaules pagasta saieta nama vadītāju Liliju Kolosu (9)
10:4301.01.2026
RUTA KEIŠA
Dalies:
Vecsaules pagasta saieta nama vadītāja Lilija Kolosa gadumijas sarunā teic: «Es esmu par jēgu. Par saturu. Par cilvēku.»
Lilija Kolosa ir Vecsaules pagasta saieta nama «Klētnieki» vadītāja kopš aizejošā gada jūlija. Lilija ir pārliecināta, ka kultūra nav izmērāma, bet tā ir investīcija cilvēkos un nākotnē. Viņa aizrautīgi ļaujas jaunām idejām un spēj tās radoši un interesanti īstenot. Jaunā vadītāja tic, ka ar vecsauliešu atbalstu pagasta kultūras dzīve atbalsosies ne tikai mūsu novadā, bet vēl tālāk.
Līdzās darba pienākumiem Lilija mācās Ekonomikas un kultūras augstskolā Kultūras vadības nodaļā un Latvijas Kultūras akadēmijas profesionālās pilnveides izglītības programmā «Režija un aktiera meistarība skatuves mākslas kolektīvu vadītājiem».
Īpaša nozīme Lilijas radošajā izaugsmē un kultūras vērtību apzināšanā bijusi braucieniem uz Pēterburgu un Amerikas Savienotajām Valstīm, pēdējās arī ilgāku laiku dzīvojusi.
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar Liliju par viņas līdzšinējo darba un dzīves pieredzi un arī to, kāpēc devusi priekšroku Vecsaulei.
Platforma karjeras startam
Lilijas bērnība un skolas gadi pagājuši Baldonē. Uzaugusi septiņu bērnu ģimenē, kurā visi bija vecāku mīlēti un aprūpēti. Jau vidusskolā Lilija sākusi organizēt dažādus pasākumus, vadījusi deju studiju un deju nodarbības bērniem, cieši sadarbojusies ar vecākiem un pašvaldību, lai bērnus vestu uz valsts un Eiropas mēroga sacensībām.
Mācību praksei izvēlējusies tolaik Rīgā lielāko pasākumu aģentūru.
Lilija atceras: «Dažkārt studenti praksi uztver kā vienu brīvā laika cēlienu, bet patiesībā tā ir lieliska iespēja veiksmīgi uzsākt profesionālās darba gaitas, kā tas notika ar mani. Izvēlējos prakses vietu vienā no vadošajām pasākumu aģentūrām Rīgā, un tā man kļuva par īstu starta platformu. Organizēju korporatīvus pasākumus Baltijā lielākajiem uzņēmumiem, pasākumi ar tūkstošiem dalībnieku, budžeti, kuros viena mākslinieka honorārs līdzinājās visam neliela pagasta gada kultūras finansējumam.»
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
tā "investīcija" valstī ,kopumā mērāmā simtos miljonu apmērā, nez kāpēc "pārvēršas" algās saujiņai "kultūras nesēju"? Pavei, šogad tie, par Raimonda Paula dziesmusvētkiem dēvētie, no rīkotāju puses arī izmaksāšot mijonus un arī ieejas biļete maksāsot pagaidām līdz 150 eiro par "sēdplaci". Bet pašiem dziedātāju kolektīviem par piedalīšanos vēl būšot jāpiemaksā. Tiesa, Maestro tādai "kultūras nesēju" izpratnei nepiekrīt, jo "investīcijas", to nospiedoši lielākā dala "nogulsnējas" atsevišķu kultūras nesēju kontos, un tas kultūras vārds ir vien biznesa, miljonus vērta biznesa piesegšanai pielietots.
Lai meitenei izdodas, vienīgi ar tik mazu budžetu neko grandiozu neizveidosi. Ja ir tik liela pieredze ar milzīgiem projektiem, tad aizdomas, ka šis ir tikai neliels atelpas brīdis un meitene aizlidos uz vērienīgākiem kultūras namiem, kur budžets nebūs jāknapina.
kultūra kā valdošās varas instruments, kultūra kā tirgus prece un, ko vēl varētu mēs ar šo kultūru iesākt, tā pamatīgāk aplūkojot no visām pusēm? Kādi priekšlikumi?
Kultūrai atvēlētajam budžetam ,protams, jābūt lielākam, lai pat miestā ar diez vai pāris simtiem iedzīvotāju vietējā kultūras nesēja varētu "pelnīt" ne mazāk kā augstāka lidojuma publiskā sektora darboņi.