Labāk pirmie, nevis simtu pirmie

«Dobītēm» Skaistkalnē stādaudzēšanā nosvinēta piecgade

Stādu audzēšanas rūpala aizsākumu Sandra Marcinkeviča raksturo tā: «Jo augstāk kāp pa karjeras kāpnēm, jo lielāks stresa līmenis, jo vairāk gribas «sazemēties». Tā nu man atkal sāka patikt nedēļas nogalēs ielaist pirkstus zemē.»

Kopš 2012. gada vasaras viņa ir atgriezusies dzimtajā Skaistkalnes pagastā un pēdējos piecus gadus saimnieko dārzniecībā «Dobītes», ko cilvēki pazīst pēc tomātu, garšaugu, viengadīgo augu, kā arī graudzāļu stādu daudzveidības.

Ap 28 gadiem noriskēja
Sandra stāsta, ka «Dobītes» sākās 2017. gadā. Pērn nosvinēta pirmā piecgade. Stādu tirdzniecība sākta jau 2012. gadā ar ģimenes saimniecībā «Baltiņi» audzētajiem dārzeņu un garšaugu stādiem. Ar lauksaimniecību viņas ģimene, līdz ar to pastarpināti arī Sandra, saistīta sen – jau 30 gadus saimniekots «Baltiņos».

«Kad pēc Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas beigšanas bija jādomā, kur studētā tālāk, sev teicu – uz laukiem nekad vairs neiešu, man tās vasaras līdz kaklam! Bet laiks iet. Tu pieaudz, apprecies, piedzimst bērni. Pēdējā algotā darbavieta, kur nostrādāju sešus gadus, bija personālatlases uzņēmums «WorkingDay Latvia». Aizgāju dekrēta atvaļinājumā, un tas bija pārdomu laiks. Sapratu, ka vadību uzņēmumā es nepāraugšu, pie konkurentiem iet negribējās. Tad padomāju, ka kaut kas ir jāmaina. Tāds zīmīgs moments bija, kad tēvs pajautāja – cik ilgi domā citiem strādāt,» atminas Sandra. Ap 28 gadiem notika pavērsiens, un Sandra noriskēja. Sākumā kopā ar ģimeni audzēja dārzeņus un mazmazliet tradicionālos garšaugus, piemēram, baziliku. Tad klāt nāca puķu stādiņi, kurus minimālā daudzumā sāka pārdot Rīgas centrāltirgū. Taču cilvēki, kas brauca uz «Baltiņiem», arvien taujāja te pēc viena, te otra stāda. Divus gadus atkaujoties ar «tas tikai pašiem, tas tikai pašiem», tomēr pārmaiņas sākās.

Kopā patlaban ir sešas siltumnīcas. Bija septiņas, bet vienas vietā tagad izveidots ziemciešu mātes augu dārzs, kas ražo pēcnācējus un kur varēs iegūt pircēju makam daudz pievilcīgākas cenas stādāmmateriālu. Kā smejas Sandra, siltumnīcu skaits pa gadiem daudz mainījies neesot, taču ievērojami mainījušās kultūru proporcijas. «Mani «Dobīšu» stādi «izēda» pārējos. Agrāk trīs siltumnīcās bija sīpolloki, bet 2018. gadā tos pilnībā izkonkurēja stādi.»

Sandra 2016. gada rudenī iestājās Bulduru dārzkopības skolā, lai neklātienē apgūtu tieši stādu audzēšanu. Viņa priecājas, ka mācību laikā dzīve savedusi ar kolosāliem pasniedzējiem, kuriem vienmēr var taujāt pēc padoma – kā izaudzēt mūsdienu viengadīgās puķes kalibrahojas, ļoti kuplas petūnijas, Sandrai bijusi pilnīga «ķīniešu ābece». Daudz apgūts, pateicoties pašas pieļautajām kļūdām. Sandra tiešām nebaidās eksperimentēt – viņa gan pati pārliecinās par augu ziemcietību, gan pārbauda dažādus substrātus, gan pārziemināšanas veidus. «Man ir arī vēlme rakties un meklēt daudz informācijas. Priecājos, ka man ir labas angļu valodas zināšanas, jo visvairāk informācijas esmu atradusi tieši ne latviešu valodā,» teic Sandra.

Pagājušajā gadā Ogres tehnikumā viņa apguvusi profesionālās pilnveides programmu «Dārza ainavas plānošana». Viens no iemesliem bijusi vēlme izveidot skaistu demonstrējumu dobi pie iebrauktuves dārzniecībā, lai apmeklētāji redz dzīvē, kā augi kombinējami.