Lai skumjas par aizgājējiem ir vieglas!

Misija – uzturēt kapu kultūru Latvijā un saglabāt šo mantojumu nākamajām paaudzēm

Latvijas kultūrtelpā kapu apmeklēšanas un kopšanas tradīcijas gadu desmitiem un simtiem bijušas mainīgas, taču noturīgas. Rūpes par mūžībā aizgājušo atdusas vietām visos laikos liecinājušas par cilvēku vēlmi un vajadzību izrādīt cieņu saviem senčiem, viņsaulē aizgājušajiem tuviniekiem, un latvieši šajā ziņā ir īpaši. Vai maz vēl kur pasaulē ļaudis tik bieži dodas uz kapiem un tos kopj tikpat aizrautīgi kā dārzus un parkus? Arī kapu svētki un svecīšu vakari ir Latvijas tradicionālā vērtība, kas globālā tvērumā ir kaut kas neparasts, bet pašu ieskatā – pašsaprotams un ierasts rituāls.

Ikdienā par kapsētām kā nozīmīgu kultūrvides daļu reti kurš aizdomājas. Arī Vecumnieku iedzīvotājam Guntaram Veismanim bagātīgais un daudzveidīgais kultūras mantojums, ko glabā kapsētas, agrāk šķitis mazsvarīgs, bet, kopš viņš saistīts ar kapavietu uzkopšanu, labiekārtošanu un renovāciju, uz to raugās pavisam citādi. Tieši viņš rosināja «Bauskas Dzīvi» pievērsties kapu kultūras tēmai, jo arī gaumīgi noformēta mīļo aizgājēju atdusas vieta un piemiņas godāšana veido sabiedrības tikumus un vērtības, ko nodot nākamajām paaudzēm.

Traucē stereotipi
G. Veismanim bijusi dažāda darba pieredze gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldē. Līdztekus tam abi ar dzīvesbiedri Līgu Veismani aizrāvušies ar dārzu iekārtošanu un kopšanu, pirms vairākiem gadiem izveidojuši SIA «L-Parenti», kas joprojām veiksmīgi darbojas. Kad pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā zaudējis izpilddirektora vietnieka amatu toreizējā Vecumnieku novada pašvaldībā, nejauši sastapis agrāk vēja ģeneratoru biznesā iepazītu igauņu uzņēmēju, kurš ir viens no kapu labiekārtošanas firmas «Gratitude Services» dibinātājiem Igaunijā un pārstāvējis arī Latvijā izveidoto filiāli. Uzrunāts un pieņēmis izaicinājumu darboties uzņēmumā, kas šajā nozarē ir lielākais pakalpojumu sniedzējs Baltijā. Nu jau kādu laiku dažādu apstākļu dēļ G. Veismanis vairāk sevi apliecina pirms gadiem paša izveidotajā SIA «Weiss-R», ko kapu labiekārtošanas jomā pārstāv zīmols «Soffiato». Kā ne reizi vien pierādījies, – vieglāk strādāt, ja pats vai kopā ar ģimeni esi gan darītājs, gan priekšnieks.

«Būšu atklāts – līdz šim kapu kultūras tēmā nebiju iedziļinājies, taču tagad, kad esmu ar šo jomu saistīts jau vairāk nekā divus gadus, varu vērtēt un atzīt, ka agrāk, līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem, kapu labiekārtošana un kopšana tieši vai netieši tomēr atspoguļoja, ja tā var sacīt, tuvinieku attiecības ar mirušajiem. Tagad vairs tā nav, viss ir nonivelēts un kļuvis par konveijeru,» vērojumos dalās G. Veismanis, «ieejot kapsētā, atklājas ne visai patīkama aina: rindām vienādi kapakmeņi, ļoti līdzīgas apmales, identiski apstādījumi. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, Meža kapi Rīgā, kur apglabāti sabiedrībā zināmi ļaudis un tuvinieki parūpējušies, lai viņu atdusas vieta būtu īpaša. Uzreiz jāpiebilst, ka vaina nav cilvēku naudas maka biezumā, jo arī pēc viena šablona štancētie granīta pieminekļi un apmales nav lēti; problēma ir tajā, ka pārāk noturīgie stereotipi par to, kādai jābūt kapavietai, traucējuši būt radošiem un rast individuālu pieeju.»

Šāds secinājums radies, tiekoties ar klientiem, kuri, domājot par tuvinieku kapavietas noformējumu, pārsvarā izraugās dažādu smagnēju elementu kopumu – kapakmeni, futrāli jeb kapu kopiņas ietvaru, apbedījuma teritorijas granīta nožogojumu u. c. Kā atzīst kapu labiekārtošanas speciālists, ne visus var pārliecināt, ka piemiņas vieta jāveido iespējami gaišāka – lai skumjas par aizgājēju būtu vieglas, tā nav obligāti jāiezīmē ar iespaidīgu pieminekli, apjomīgu formu apmalēm un citiem papildu izstrādājumiem. G. Veismanis salīdzina, ka Igaunijā pēdējā laikā arvien mazāk pieprasītas ir kapu apmales, mirušo piederīgie vairāk izvēlas gaumīgas plāksnītes, līdz ar to mainās arī kapsētas kopskats, savukārt Lietuvā paradumi ir citādi, un bagātīgi izmantotie elementi apbedījuma vietai piešķir nomācošu un smagnēju noskaņu.

«Esmu bijis Vācijā, Francijā, Šveicē, Austrijā, kur senajās kapsētās saglabājies pamatīgums, apspoguļojas dzimtu un ģimeņu tradīcijas, taču jaunākās apbedījuma vietas pat īsti nav pamanāmas. Ārzemēs jau sen ļoti populāra ir kremācija un urnu apbedījumi, kas ļauj risināt kapavietu platību problēmu; tā aktuāla arī Latvijas pilsētās un daudzviet reģionos, līdz ar to kapsētu kopaina mainās līdzi laikam un apstākļiem. Tieši tāpēc jo svarīgāk ir domāt par kapu kultūras saglabāšanu un veidošanu, lai kapu kalniņā gaumīgi un skaisti līdzās pastāvētu gan senie apbedījumi, gan no jauna iekārtotās piemiņas vietas,» uzsver G. Veismanis.