Leģendāras ēkas un interjeri pēckara Bauskā

Latvijā pazīstamā arhitekta Edgara Šēnberga devums pilsētai – restorāns «Pilskalns», kafejnīca «Mūsa»

Bauskas pilsētas 415 gadu jubilejai veltītajos vēstures lasījumos, kas Bauskas Rātsnamā notika 9. novembrī, lektori stāstīja par vairākām ēkām Bauskā – to vēsturi, arhitektūru un vietu pilsētas kultūrtelpā. Divas no tām – restorāns «Pilskalns» un kafejnīca «Mūsa» – bija Latvijā pazīstamā arhitekta Edgara Šēnberga (1923–2016) veikums.

Pilsdārza paviljons – iemīļota atpūtas vieta
Ceļa, kas no Mūsas pārceltuves ieveda pilsētā, tagadējā Brīvības bulvāra malā, uz Mēmeles stāvkrasta terases 19. gs. 60. gados tapa pirmais pilsētas publiskais parks – Pilsdārzs.
Dažu gadu laikā parku labiekārtoja ar pastaigu celiņiem, apstādījumiem, puķu dobēm, un tas kļuva par iemīļotu pilsētnieku atpūtas vietu, jo cita veida publisku parku tolaik Bauskā vēl nebija. Atpūtnieku labsajūtas veicināšanas nolūkos 1886. gadā šajā vietā tika uzbūvēts Pilsdārza paviljons – restorāns ar āra terasi un nelielu brīvdabas estrādi, kur dažādos svētkos spēlēja pūtēju orķestris un siltākā laikā notika arī zaļumballes.
Pilsdārza parks kopā ar paviljonu–restorānu bija iemīļota pilsētnieku un pilsētas viesu atpūtas vieta arī pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. 1927. gada 4. jūlijā apskatīt Rundāles pili automašīnā no Rīgas bija ieradies tautas labklājības ministrs Ansis Rudēvics kopā ar vēl dažiem sociāldemokrātiem – Saeimas deputātiem. Pēc Rundāles apmeklējuma augstie viesi kopā ar Bauskas pilsētas galvas biedru, sociāldemokrātu Eduardu Rijkuru, iegriezās Bauskas Pilsdārza paviljonā atspirdzināties. Laikrakstā «Latvis» pēc tam varēja lasīt, ka «nez kā tas gadījās, ka atspirdzināšanās ievilkās līdz agrai rīta stundai, un, kad viesi devās mājup, tad kluso mazpilsētiņas nakts mieru pārtrauca lustīga dziedāšana».

Pārbūvē rodas jauna un moderna ēka
Pilsdārza paviljona pārbūve notika pēc Otrā pasaules kara. Būvdarbi sākās pirms nedaudz vairāk nekā 65 gadiem, 1959. gada martā, un 1962. gada 19. maijā jaunuzcelto restorānu «Pilskalns» nodeva ekspluatācijā.
Restorāns «Pilskalns» bija pirmais sadarbībā ar Bauskas rajona Patērētāju biedrību īstenotais arhitekta Edgara Šēnberga projekts ar nosaukumu «Kādreizējā Pilsdārza paviljona pārbūve: paplašināšana un modernizēšana». Pēc tam tapa vēl veikali Vecumniekos, Pilsrundālē un Skaistkalnē, taču arhitekts E. Šēnbergs Latvijas arhitektu saimē un Latvijas arhitektūras vēsturē ir pazīstams ne tikai ar mūsu pusē, bet arī citviet Latvijā realizētiem projektiem, no kuriem pazīsta-mākie – kafejnīca «Klidziņa» Skrīveros, Jaundubultu slimnīca Jūrmalā, kultūras nams Tukumā.
Restorāna «Pilskalns» arhitektūrā pirmskara fundamentālisms E. Šēnberga interpretācijā tika apvienots ar padomju industriālo modernismu.
Kādreizējā Pilsdārza paviljona pārbūves laikā pilnībā mainīja ēkas raksturu – tika izveidots regulārs ēkas būvapjoms, jumta pārsegums pārveidots par līmenisku, izveidotas logu joslas un plaši iestiklojumi divu stāvu līmenī austrumu fasādē. No iepriekšējās Pilsdārza paviljona ēkas jaunajā restorāna «Pilskalns» ēkā kā raksturīgi elementi tika saglabāta izliektā kāpņu uzeja un pusloka izvirzījums ēkas austrumu galā, kā arī mūrētā siena ēkas pamatos, kas dažviet tika papildināta ar jaunu mūrējumu.

Profesionāļi kā īpaši veiksmīgu novērtē restorāna interjeru
Interesants un savdabīgs bija restorāna «Pilskalns» interjers. To arhitekts E. Šēnbergs noskatīja tolaik modernajā un laikmetīgajā Viļņas kafejnīcā «Tauras» Lietuvā, uz kurieni speciāli brauca to skatīties, bet izveidoja viņa dzīvesbiedre Aina Šēnberga (dzim. Zaķe, 1927–2010), kas bija baušķeniece. Izveidotais restorāna interjers Bauskā nebija tik ekskluzīvs kā Viļņas kafejnīcā, taču tāpat tika vērtēts ļoti atzinīgi.
Ēkas izliektās daļas pirmajā stāvā atradās restorāna zāle, kuru balstīja masīvi trīsstūrveida balsti. Preses publikācijās bija uzsvērts, ka «restorānam ir īpatnējs un savdabīgs sienu un griestu veidojums, bet iekārta darināta no viegla koka un plastmasas». Restorāna zāles apgaismojuma lampas līdzinājās šaurām glāzēm, bet restorāna lielajā logā starp pirmo un otro stāvu bija pēc paša arhitekta meta darināta vitrāža ar Zemgales karavīru, kuru realizēja mākslinieks vitrāžists Arnolds Vilkins (1905–1979).
Sadarbībā ar Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu tās diplomandi radīja skices dažādiem dekoriem. Vairākas no tām tika īstenotas. Pazīstamākais no dekoriem bija keramiskais cilnis ar sauli aiz mākoņa pie ēkas rietumu sienas.
Restorāna «Pilskalns» interjerā bija jaušamas dažas pirmsmodernisma periodam raksturīgas iezīmes – parketa grīdas, vāji izgaismota restorāna zāle un pieticība apdarē, taču 1960. gadu sākumā katra jauna sabiedriska ēka bija notikums. Tāpēc uz restorāna «Pilskalns» atklāšanu ar diviem autobusiem Bauskā ieradās Latvijas Arhitektu savienības vadošie arhitekti, bet žurnāla «Архитектура СССР» (no krievu val.: «Arhitektūra Padomju savienībā» – red.) 1962. gada oktobra numurā bija rakstīts, ka Latvijas PSR veiksmīgāko interjeru vidū līdzās Dzintaru koncertzālei Jūrmalā un kinoteātrim «Pionieris» Rīgā savu vietu ieņem arī Bauskas restorāna «Pilskalns» interjers.