Mēmeles krastā viļņojas labākie gadi

Skaistkalnes lauku skolā rodams spēks, pievilcība un arī nākotne

Skaistkalnes vidusskolas salidojums 27. aprīlī bija svētku gaisotnes piepildīts. Skolas pastāvēšanas 165 gadi un vidusskolas klašu atvēršanas septiņi gadu desmiti ir vairāku paaudžu izglītošanās laiks, kas visu mūžu paliek atmiņā. Absolventu plašā interese par savu skolu parādīja, cik nozīmīga tā bijusi viņu dzīvē.

Svinību oficiālā daļa Skaistkalnes tautas namā sākās ar skolas interešu izglītības pulciņu jauno mākslinieku koncertu, atklājot prasmes muzicējot un dejojot. Kā tas ir vairāk nekā 30 gadu, pūtēju orķestris «Skaistkalne» Jāņa Kalniņa vadībā uzmundrina ar brašu skanējumu, un šis kolektīvs ir kā ciema un skolas īpašā «vizītkarte». Svētku programmas sagatavošanā nodarbināti bijuši skolotāji Sandra Kundziņa, Gunita Barena, Edijs Strušels.

Skolas direktore Svetlana Vāverniece, sveicot daudzos viesus un raksturojot mācību iestādi, pateicības vārdus veltīja pedagogiem, ar klusuma brīdi tika godāti mūžībā aizsauktie. Tā pagājības laiks sasaucās ar mūsdienām.

Izaugsmes domāšana
Skaistkalnes vidusskolā valdošo darbīgumu apsveikumā trāpīgi vērtēja Bauskas novada domes izglītības, kultūras, sporta, labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe, sakot vārdus «izaugsmes domāšana». Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis savukārt akcentēja izglītības iestādes vadības ilggadību un stabilitāti, izsakot pārliecību, ka vidusskolai Skaistkalnē ir nākotne, par ko izglītības reformēšanas posmā daudzviet pastāv bažas.
Apsveicēju vidū vēl bija oficiālie pārstāvji un novada vairāku izglītības iestāžu darbinieki. Codes pamatskolas direktorei Lailai Jurcikai un Īslīces pamatskolas direktorei Egitai Dreimanei bija īpašs sveiciens, jo abas absolvējušas Skaistkalnes vidusskolu. Vēlējumi izskanēja no vēl dažām citām Bauskas novada skolām, kā arī no kaimiņvalsts Lietuvas Biržu pilsētas pedagogiem Saules Venckūnienes un Edītes Timukienes.
Skaistkalnes gadi sirdī ir ilggadējai, novadā labi zināmajai matemātikas skolotājai Johannai Adakovskai. Viņa sacīja, ka joprojām ir draudzīgā komunikācijā ar savu pirmo audzināmo klasi. Pensionētā pedagoģe Austra Auguste visu darba mūžu aizvadījusi Skaistkalnē un aizkustinoši raksturoja savas gaitas skolā, sakot, ka nākusi atdot parādu audzēkņiem par viņu atsaucību, uzticēšanos un prasmēm. Bijušie audzēkņi savu paldies izteica ar ziedu pušķiem.
Sarīkojuma programmu vadīja 2017. gada absolventi, kurmenieši – Līga Līdaka, Santa Škenderska, Sandijs Siliņš. Ar klusinātu muzikālo fonu oficiālo daļu papildināja Edijs Strušels. Atkalredzēšanās un kopā būšanas laiks turpinājās skolas klasēs, jaunās sporta zāles telpās, kur skanēja čalas, pulcējoties bijušo audzēkņu un audzinātāju grupām.

Stabila līderība
Ilggadējākais direktors, kura darba stāžs bijis 30 gadu, Mārtiņš Osis, pirmsjubilejas dienās ciemodamies skolā un novērtējot tās pārvērtības, par saviem darba gadiem saka: «Tie bija citi laiki. Atmiņā tāds periods, kad pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā skolai pat nebija malkas, ko kurināt. Mežniecība piedāvāja kokus, sarunājām zāģētājus, pedagogi vīrieši devās palīgā mežā. Pēc tam ar vecāku un skolēnu līdzdalību sastrādāja malku.

gadu sākumā vietējā kolhoza priekšsēdētājs Dainis Villa bija tik atsaucīgs un gādīgs, skolai palīdzība netika žēlota, īpaši centrālapkures ierīkošanā. Atceros viņa teikto, ka skolai jādod viss vajadzīgais, citādi tas smagi atmaksāsies vēlāk. Iztu-rējām šos grūtos periodus.»
M. Osis, pārdomājot izglītošanās procesa pamatprincipus, uzskata, ka ļoti svarīga saikne ir vecāki, skola un skolotāji, nevis ārišķīgi un formāli, bet cilvēciskā sapratnē un ieinteresētībā.
Cienīts pedagogs, Skaistkalnes vidusskolas pirmais direktors no 1952. līdz 1965. gadam bija Pēteris Zundāns. Jau būdams pensionārs, pagājušā gadsimta beigās un 2000. gadu sākumā viņš Skaistkalnē mācīja fiziku, ceļu šurp no Codes nereti mērodams ar velosipēdu. Kolēģi atceras tagadējais vēstures un vācu valodas skolotājs Ingus Pavinkšnis un uzsver, ka Pēteris Zundāns kopā ar toreizējo direktoru Mārtiņu Osi izlēmuši atjaunot salidojumu rīkošanu. Tā kopš 1994. gada regulāri šī tradīcija ik pa pieciem gadiem stiprinās. Ingus, tolaik pavisam jauns, sirsnībā bilst, ka skolotāju P. Zundānu jutis kā tēvu, vienmēr atsaucīgu, uzņēmīgu, izpalīdzīgu. Padoms, atsaucība, izdoma un līdzdalība nav aizmirstama joprojām.

Tradīciju noturība
Pašreizējai direktorei Svetlanai Vāverniecei palicis prātā, ka, stājoties darbā, iepriekšējā vadība sacījusi, lai tikai saglabā skolēnu svētkus «Pavasaris Šēnbergā». Tie joprojām notiek katru gadu un pulcina jaunus dalībniekus. Ciema estrādē tad dzied un dejo vietējie skolēni, no pašu novada un tālākām skolām, draugi no Lietuvas. Sadarbība ar tuvējiem pārrobežas kaimiņiem ir gadiem ilga un vērtīga. Pedagogu pieredzes apmaiņa sniedz abpusējas ierosmes. Jaunajā mācību gadā Skaistkalnē tiem, kuri vēlas, paredzētas fakultatīvas nodarbības lietuviešu valodas apguvē.

Jau 14 gadus pie mācību iestādes ēkas plīvo zaļais karogs, kas apliecina, ka šeit ir ekoskola. Skolotāja Ineta Karelsone turpina mammas Austras Augustes sākto darbu, uzskatot, ka jaunajai paaudzei jāveido saudzīga attieksme pret dabu. Ekoskolas statuss katru gadu jāatjauno, piedaloties veikuma vērtēšanā, kas šoreiz, piemēram, saistīts ar atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu. Tādējādi vērtēti Latvijas un Lietuvas pierobežā iecerētā vēja parka plusi un mīnusi, jo iespējamais objekts var ietekmēt vidi Skaistkalnes apkaimē. Skolas ekopadomei ir ar vides problemātiku saistītas ekskursijas, kurās gūst apstiprinājumu pašu aktivitātēm.

Sava pieeja skaistkalniešiem ir «Skolas somas» programmas piedāvājumā. Ja vien iespējams, tiek aicināti mūziķi, citi mākslinieki un aroda meistari uz Skaistkalni, lai pēc iespējas vairāk skolēniem ieguvums ir vērtīgāks.

Visu paaudžu novērtēta ir skolas izlaiduma klašu fotogalerija, kas salidojuma laikā izvietota apskatei izglītības iestādē. Jau dienu iepriekš pie tās kavējas šodienas skolēni, atrodot ekspozīcijā vecāku un vecvecāku, radinieku attēlus.