Ne viss ir tā, kā izskatās: krāpnieku izdoma līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug

Krāpnieku izdoma līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug

Latvijā vidēji mēnesī četru lielāko banku klientiem izkrāpj ap miljonu eiro. Blēži nemitīgi attīsta savas prasmes, un shēmas kļūst arvien atjautīgākas. Lai veicinātu cilvēku modrību un vairotu zināšanas, «SEB banka» kopā ar Valsts policiju 7. jūnijā Brasas cietumā Laktas ielā 2/4 Rīgā organizēja informatīvas pusdienas medijiem «Krāpšanas pēcgarša».

Šis bija pirmais pasākums ciklā plašsaziņas līdzekļiem, lai runātu ar žurnālistiem par sabiedrībā nozīmīgām tēmām, informē Indra Ēķe-Začeste, sabiedrisko attiecību aģentūras «Nords Porter Novelli» projektu vadītāja.

Diskusijā piedalījās Mārcis Pelcis, «SEB bankas» Drošības pārvaldes vadītājs, Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks, Linda Abu Meri, Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Rīta Panorāma» vadītāja. Moderators bija Artis Ozoliņš.

Cietušie – visā Latvijā
«Esam interesantā vietā ar unikālu auru, kas atbilst tematikai «Krāpniecības pēcgarša». Šeit daudzi izjutuši «pēcgaršu» savam nodarījumam. Krāpniecības gadījumi joprojām ir aktuāli, un blēžu radošums – neizmērojams,» tikšanās sākumā sacīja A. Ozoliņš. Arī A. Rinkevics uzsvēra vietas piemērotību, vienlaikus atzīstot, ka «diemžēl lielākā daļa krāpnieku te nav nonākuši un, visticamāk, aiz restēm arī nenonāks». «Krāpšana ir sena rūpala, mainījies vien tas, ka tagad blēžiem ir pieeja tehnoloģijām, potenciāli palielinot iespējamo upuru skaitu. Pirms desmit gadiem viņi staigāja pa dzīvokļiem, piedāvājot dažādas preces un pakalpojumus, turpretī pašlaik ar viedtālruņiem un attālinātām darbībām iespēja uzrunāt cilvēkus ir simtkāršojusies, tāpat kā varbūtība kļūt par upuri,» pauda Valsts policijas pārstāvis.

2015./2016. gadā bijuši aptuveni 3,5 tūkstoši krāpšanas gadījumu un mēģinājumu gadā, turpretī 2021. gadā šis skaits ir trīskāršojies. Savukārt šogad iedzīvotājiem izkrāpti jau gandrīz 3,5 miljoni eiro. A. Rinkevics iezīmēja trīs biežākos mānīšanas veidus, tie ir: zvanot un uzdodoties par banku darbiniekiem vai kādu citu pakalpojumu sniedzējiem; investīciju platformas; pirkšanas un pārdošanas gadījumi. Turklāt krāpšana ir starptautiska, bieži vien viļņveidīga. Zaudējumi ir milzīgi. Tā, piemēram, ar zvaniem izmānīti 1 697 540 eiro, finanšu platformās – 1 167 684 eiro, kredītos – 70 647, ar e-pasta starpniecību – 25 453 eiro.

Ko «tirgo» krāpnieki? Preci vai pakalpojumu par iespējami zemāko cenu. Cilvēki diemžēl ne pārāk tic, ka izblēdītos līdzekļus varētu atgūt, tālab daudzi nevēršas policijā, kas nenoliedzami krāpniekiem ir izdevīgi.

Upuri ir visā Latvijā. Vairāk nekā 66% gadījumu fiksēti Rīgā, Zemgalē – 9%, Vidzemē – 10%, Kurzemē – 18%, Latgalē – 21%. Telefonkrāpnieku upuri 70% gadījumu diemžēl ir sievietes, 30% – vīrieši. Vidējais vecums: 58 gadi dāmām, 54 – kungiem. Tirgotāju upuri 59% gadījumu ir vīrieši, kuru vidējais vecums ir 40 gadu, sievietes – 41%, vidējais vecums – 38 gadi. Pārsvarā izmānītas salīdzinoši nelielas summas.

Vislielākie zaudējumi ir, iesaistoties viltus finanšu platformās, kuru «piedāvājumam» ļāvušās 57% sieviešu un 43% vīriešu, Zemgalē šādā veidā cietuši 13% iedzīvotāju, Rīgā – 45%. Zaudējumi ir iespaidīgi, daži pat paņēmuši kredītus, lai «investētu» vēl, turklāt starp upuriem ir arī personas ar doktora grādu, kas norāda – uz blēžu «ēsmas» var uzķerties jebkurš. Ja cilvēks konstatē, ka ir zudusi nauda, vispirms būtu jāvēršas bankā, tad policijā, padomu sniedz A. Rinkevics, piebilstot, ka daļa cietušo naudu arī atguvusi.