Notāru dienās – jautājumi par darbībām ar nekustamo īpašumu

Īpašuma iegādes procesu jūtami var atvieglot, ja izdara dažus «mājas darbus»

Daļai iedzīvotāju joprojām trūkst izpratnes par to, kā veikt drošus darījumus ar nekustamo īpašumu – to pirkt, pārdot, mantot, dāvināt vai sadalīt. Visbiežāk zināšanas par darījumu procesu aprobežojas ar darījuma līguma vai cita darījuma apliecinājuma pārlasīšanu, parakstīšanu un īpašuma statusa izmaiņu veikšanu Zemesgrāmatā. To apliecināja arī ikgadējo Notāru dienās notikušās bezmaksas konsultācijas, kurās piedalījās arī notārs Normunds Bodnieks.

Kādus jautājumus šogad Notāru dienās iedzīvotāji uzdeva?
– Notāru dienas šogad norisinājās attālināti «Zoom» platformā, taču turpmāk tās cer organizēt ierastajā kārtībā, kad bezmaksas konsultācijas varēs saņemt arī klātienē. Nākamās notāru dienas plānotas jau 2023. gada pirmajā pusē. Šogad iedzīvotāju jautājumi pārsvarā bija par īpašumu sakārtošanas un ierakstīšanas Zemesgrāmatā jautājumiem.

Kādas ir galvenās problēmas, pērkot nekustamo īpašumu?
– Nekustamā īpašuma iegādes procesā ir vairāki svarīgi jautājumi un aspekti, kā arī ir iesaistītas vairākas personas un iestādes. Tipiskā gadījumā darījumā piedalās pārdevējs, pircējs, arī laulātie, banka, zvērināts notārs, tiesa (Zemesgrāmata), un atkarībā no situācijas arī pašvaldība, zvērināts tiesu izpildītājs, vērtētājs, nekustamā īpašuma apsaimniekotājs un citi. Līdz ar to šajā procesā jāsaskaņo vairāku personu viedokļi, intereses, un jāpielāgo šīs intereses normatīvo aktu noteikumiem, tādēļ process no sākuma līdz noslēgumam var aizņemt zināmu laika sprīdi.

Izplatītākie sarežģījumi ir informācijas un faktu trūkums. Pušu rīcībā bieži nav aptverošas informācijas par īpašumu, piemēram, īpašuma nodokļa parādi un citi parādi, Zemesgrāmatā ierakstītie aizliegumi, zvērināta tiesu izpildītāja vai tiesas uzlikts liegums un citi aprobežojumi. Bieži šie apstākļi noskaidrojas tikai brīdī, kad personas ierodas pie notāra slēgt darījumu.

Kādi mēdz būt šie apstākļi?
– Tie ir dažādi. Normatīvo aktu ierobežojumi īpašuma iegūšanā, piemēram, pašvaldības pirmpirkuma tiesības uz īpašumu vai ierobežojums iegūt lauksaimniecības zemi un citi aprobežojumi. Viena puse sniegusi otrai pusei nepatiesu informāciju par īpašumu. Piemēram, pārdevējs apgalvo, ka īpašumā ietilpst zeme, bet, ierodoties notariātā parakstīt dokumentus, notārs izdara pārbaudes un konstatē, ka zeme nav īpašumā, bet nomā. Mēdz būt arī norēķinu sarežģījumi, piemēram, pārdevējs strādā ārvalstīs un neizmanto bankas kontu Latvijas Bankā, tāpēc pircējam jāpārskaita pirkuma maksa uz ārvalstīm, taču šai darbībai Latvijas Banka var piemērot ierobežojumus. Tādēļ ideāli būtu, ja abas puses sākotnēji vērstos pie zvērināta notāra vai zvērināta advokāta, vai jurista pēc padoma un situācijas izpētes.