Patiesība un mīti par laikapstākļiem

Meteorologs Toms Bricis skaidro, kādi ir populārākie mīti par laikapstākļu ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko labsajūtu

Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors un meteorologs Toms Bricis atklāj, ka vairākas reizes mēnesī dodas stāstīt par laikapstākļiem un to ietekmi dažādām auditorijām Latvijā – gan pieaugušajiem, gan skolēniem.

Optiskā parādība halo
T. Bricis ikdienā samērā bieži saņem arī cilvēku jautājumus un fotogrāfijas par it kā neredzētām dabas parādībām vai novērojumiem. Meteorologs teic, ka lielākā daļa nav nekas neparasts, vienkārši daudzi no mums ikdienā maz vēro dabu un debesis, tāpēc pēkšņi ieraudzītais izsauc izbrīnu.
Spilgts piemērs, par ko daudzi jautā, ir halo – viena no visbiežāk sastopamākajām optiskajām parādībām – spīdošs varavīkšņains gredzens ap Sauli. Tas veidojas, gaismas stariem lūstot ledus kristālos, no kuriem sastāv augstie spalvu mākoņi. Nonākot līdz ledus kristāliņiem, gaismas stars tiek lauzts un sadalās spektrā – sarkanā spektra stari tiek lauzti mazāk un ir redzami loka iekšējā daļā, savukārt zilā un violetā gaisma – ārējā loka daļā. Šo parādību Latvijā novēro desmitiem reižu gadā, un tas nav nekas neparasts. Līdzīgi ir ar jautājumu – kāpēc mēness spīd dienā? Statistiski mēness dienā spīd tikpat bieži kā naktī, un arī tas nav nekas neparasts.
Šoruden cilvēki izteikti daudz ziņo par atkārtoti uzziedējušiem augļu kokiem un krūmiem. Meteorologs uzsver, ka tas novērots arī citus rudeņus, bet šogad tiešām izteikti vairāk, ko var izskaidrot ar ilgstošo sausumu vasaras sākumā, kas augiem radīja stresu.

Mitrs un karsts gaiss rada diskomfortu
«Runājot par laikapstākļiem, svarīgākā lieta ir gaiss. Jo gaiss ir siltāks, jo tas ietver sevī vairāk mitruma, un otrādi – izdala relatīvo un absolūto gaisa mitrumu. Relatīvais gaisa mitrums rāda, cik tuvu attiecīgā gaisa absolūtais mitrums ir maksimālajam gaisa mitrumam tajā pašā temperatūrā. Ļoti mitrā laikā, piemēram, miglā, relatīvais gaisa mitrums ir 100%. Relatīvais gaisa mitrums samazinās, paaugstinoties gaisa temperatūrai,» skaidro T. Bricis. To visvairāk var izjust, sākoties apkures sezonai, īpaši, kad ārā valda sals un ir skaidrs laiks. Vēdinot istabu un ielaižot tajā vēso un sauso gaisu, tas sasilst un kļūst vēl sausāks, rezultātā ir grūti elpot, jo izžūst gļotādas. Tas, protams, veicina slimošanu.
«Ja gaisa mitrums ir zems, tas saulē ātri sasilst, bet ēnā ātri atdziest. Šāds laiks raksturīgs pavasara pirmajām saulainajām dienām, kad dienas siltas, bet naktis ļoti vēsas. Sākoties vasarai, pie mums ienāk gaisa masas no Vidusjūras reģiona un gaiss kļūst mitrs, kam raksturīgas tveicīgas dienas un naktis. Mitrās un karstās vasaras dienās mēs jūtamies daudz sliktāk nekā tad, kad ir sauss un karsts gaiss, jo cilvēka ķermenis nespēj atdzist,» stāsta meteorologs. Latvijā laika prognozēs gan par to papildus nebrīdina, bet ASV šim nolūkam tiek izmantots karstuma un mitruma indekss.
Atmosfēra ir kā viļņojošs okeāns ar nepārtraukti mainīgu spiedienu. To sauc arī par zemeslodes gāzveida apvalku, kas Zemes gravitācijas ietekmē ar savu svaru pastāvīgi iedarbojas uz Zemes virsmu, radot atmosfēras spiedienu. Vidējais atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg. Mēs pie šāda spiediena esam pieraduši un to nejūtam, bet reāli tie ir kādi seši vai septiņi kilogrami, ko nesam sev līdzi. Gaiss līdzīgi kā ūdens spiež uz visu ķermeni vienādi. T. Bricis skaidro, ka atmosfēras spiediena izmaiņas uz visiem neiedarbojas vienādi: «Ir cilvēki, kas labāk jūtas pie pazemināta spiediena, bet citi tieši pie paaugstināta.»