Pieturas punkti drošākai vasarai

Vasara ir laiks, kad strauji pieaug bērnu traumatisms. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka skolās un interešu izglītības iestādēs sākušās brīvdienas. Kamēr vecāki darbā, bērni un jaunieši dienas lielākoties pavada bez pieaugušo klātbūtnes. Lai vasaras sauli neaizēnotu skumju un bēdu mākoņi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī atbildīgie dienesti aicina ģimenēs pārrunāt drošības jautājumus.

Visefektīvāk «strādā» paša piemērs
«Vasarā dienas ir garākas, laika vairāk, bērni kļūst aktīvāki – tie arī ir galvenie iemesli, kādēļ pieaug traumatisms,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Upīte-Zavjalova.

Biežākie negadījumi, kuros bērniem un pusaudžiem nepieciešama glābēju palīdzība, saistīti ar sadzīviskām situācijām, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. To skaitā ir rotaļlaukumu elementos iesprūdušas kājas, nedroša atpūta pie ūdens, piemēram, bērns uz piepūšamās rotaļlietas vai matrača iepeldējis dziļi ezerā vai jūrā. Tāpat gadās izsaukumi, kad laivojot bērni sabīstas no krācēm un nav ar mieru turpināt ceļu.

Lai novērstu apdraudējumu skolēnu veselībai un dzīvībai, brīvlaika sākumā derētu atgādināt par drošību uz ielām un ceļiem, ūdens un elektrības tuvumā, par piesardzības pasākumiem sabiedriskās vietās, mājās un internetā, atgādina IZM Komunikācijas daļa. Par to, kā vecākiem vai vecvecākiem runāt ar bērniem un pusaudžiem par šiem jautājumiem, lai viņi teikto tiešām sadzirdētu, S.Vējiņa saka – pats galvenais ir pieaugušajiem pašiem rādīt pareizu piemēru. Ja bērniem stāstām, ka nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī, jo tā iespējams traumēt mugurkaulu, arī pašiem to nevajadzētu darīt. Pretējā gadījumā rodas jautājums – kāpēc tētis var, bet es ne?!

Neviena manta nav dzīvības vērta
Tieši peldēšana un citu veidu atpūta pie ūdeņiem vasarā ir viens no biežākajiem nelaimju cēloņiem. No kāda vecuma tad ir droši bērnus laist baudīt ūdens priekus bez pieaugušo klātbūtnes?

S.Vējiņa skaidro – katrs gadījums ir individuāls un izvērtējams ģimenē. Taču katrā ziņā bērniem vajadzētu atgādināt, ka nedrīkst doties peldēt vienatnē un ka svarīgi citam citu pieskatīt. «Un nevajag vērtēt tikai skaitļus!» brīdina speciāliste. Ja strauji paaugstinās gaisa temperatūra un cilvēks sakarsis ielec aukstā ūdenī, muskuļus var saraut krampji.

Apdraudējumu veselībai un dzīvībai bieži rada arī piepūšamie peldlīdzekļi. Speciāliste norāda, ka pret tiem vairāk vajadzētu attiekties kā pret rotaļlietām un izmantot pie krasta, nevis dziļumā. Mēdz būt situācijas, kad, piemēram, piepūšamā matrača materiāls saulē uzkarst un saskarē ar aukstu ūdeni pārplīst. Katru gadu peldvietās novērojami arī gadījumi, kad cilvēki peldus steidzas pēc dziļumā iepūstas vestes, bumbas vai citas rotaļlietas. Šāda rīcība ir strikti jāizvērtē, jo var gadīties, ka straume vai vējš mantu nes aizvien tālāk un glābējam pietrūkst spēka to sasniegt vai atgriezties krastā. Neviena rotaļlieta nav dzīvības vērta – to VUGD pārstāve aicina saviem bērniem iemācīt.