Spēku smeļ rūpēs un darbīgumā

Jubilāres dzīvē tik daudz bagātu dienu, kas ir aizsmaržojušas kā puķes viņas koptajā dārzā, kas palikušas neizdzēšamas avīžlapās un grāmatās. Daudzas jo daudzas dienas piepildītas ar vissvarīgāko – ģimeniskumu, ko Rigastu saimē iedzīvina Eva.

No linotipa pie datora
Bauskā, Rīgas ielā 51, šodienas gaviļniece sāka strādāt 1996. gadā. No iepriekšējās darbavietas kādreizējā tipogrāfijā pārcēlās pāri ielai un ātri iejutās jaunajā komandā, kas nebija gluži sveša, jo Eva bija nodarbināta laikraksta tehniskajā veidošanā. Proti, strādāja ar linotipu. Tas ir agregāts, kura klaviatūras taustiņus spiežot, tiek veidotas rindiņas karstā metālā. Teksta tapšanas process savulaik bija tik sarežģīts. Tagad tikai vecākajiem kolēģiem zināms, cik darba un laika ietilpīga bija avīzes poligrāfiskā veidošana līdz noslēgumam – drukāšanai. Linotipistei, kuras pienākumus veica Eva, bija pazīstama avīžnieku ikdiena, un viņa bez īpašas piepūles un raizēm iejutās jaunajos darba apstākļos, kas 1996. gadā ievērojami atšķīrās no darba poligrāfijas uzņēmumā, kur skaitījās kaitīgi darba apstākļi.

Redakcijas datora klaviatūru daļēji varēja salīdzināt ar linotipu tastatūru. Evas roku ašās kustības bija iederīgas jaunajā vidē. Avīzes lappušu veidošana arī nebija sveša, jo viņa jau iepriekš bija tajās veikusi labojumus un domājusi par formu. Tā «Bauskas Dzīve» ieguva speciālisti, kas ātri apguva visu jauno ar interesi un lielām darbaspējām.

Māte un meita
Jauninājumus nākas pieņemt, jo avīžu mode arī mainās, un tā tas ir noticis ar Bauskas reģionālo izdevumu. Var sacīt, ka maketētājas prasme pilnveidojusies nemitīgi, un viņa to pierādījusi grāmatu maketēšanā. Tapuši vairāki izdevumi: «Laikmetu griežos» (ieskats «Bauskas Dzīves» vēsturē), vietējo literātu dzejas krājums, represēto kluba «Rēta» atmiņu grāmata, Brunavas pagasta vēstures apkopojums «Ar trīs vārdiem» un citi. Ja vien laika pieticis, jubilāre pati ienirusi grāmatu lasīšanā.