Codietis Kaspars Brazovskis spicāko Latvijas fīdermakšķernieku pulkā

Itālijā, kanālā Bianko, noslēdzies piektais pasaules čempionāts fīdermakšķerēšanā starp labākajiem pasaules klubiem. Latvijas komandai «Ok Cope sport» izdevies sasniegt augsto desmito vietu 23 valstu 43 vienību konkurencē. Spicāko mūsu valsts copmaņu vidū šajās sacensībās bija arī codietis Kaspars Brazovskis.

Fīdermakšerēšana pieder pie gruntsmakšķerēšanas veidiem, kas Latvijā parādījās pirms gadiem desmit. Fīderis savā ziņā ir unikāls makšķerēšanas veids, jo ļauj rezultatīvi ķert zivis tādās distancēs un tādos makšķerēšanas apstākļos, kuros nav iespējama vai arī ir ļoti apgrūtināta makšķerēšana citos veidos.

Makšķerējot auklā tiek iesiets ne tikai smagums ēsmas novietošanai uz grunts, bet arī fīderis – barotava ar zivju barību, kas, pievilinot zivis, izšķīst makšķerāķa un ēsmas iegremdēšanas vietā. Lietojot makšķeri ar bezinerces spoli, fīdermakšķernieks āķi ar ēsmu un fīderi parasti aizmet no 20 līdz 70 metru attālumā. Tālāk tiek gaidīts, kad pieķersies zivs vai arī izšķīdīs fīderī ievietotā zivju barība. Kad barība izjukusi vai pieķērusies zivs, tad makšķernieks atgriežas sākumpozīcijā. Piepilda fīderi no jauna ar zivju barību un atkārto metienu. Fīdermakšķerei nav pludiņa. Par to, ka pieķērusies zivs, signalizē elastīgais makšķerkāta gals – spicīte. Tā kalpo par copes signalizatoru, spēj copmanim parādīt katru mazāko zivs pieskārienu āķim ar ēsmu, neatkarīgi no tā, kādā attālumā tiek makšķerēts.

Ar ko tad fīderis īsti atšķiras, un kādas ir tā priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar klasisko gruntsmakšķeri un pludiņmakšķeri? K. Brazovskis skaidro, ka fīderkātam ir sportiskāks piegājiens, copes ir daudz izsmalcinātākas, rīki delikātāki un attiecīgi arī dārgāki. Ar klasisko gruntsmakšķeri arī iespējams makšķerēt līdzīgā attālumā, bet neviens zvaniņš, iesiets zāles stiebrs vai kāds cits signalizators nebūs ne uz pusi tik jutīgs kā jau minētā fīdera spicīte. Savukārt ar pludiņmakšķeri makšķerēšana šādos attālumos būs ļoti apgrūtināta, ja vispār būs iespējama. Diez vai izdotos makšķerniekam tālu iemest, un, ja tas sekmētos, lai saskatītu lielā attālumā pludiņu, copmanim vajadzētu pie acīm turēt binokli.

Codietis atzīst, ka cope ar fīderi ir aizraujošs un ļoti rezultatīvs makšķerēšanas veids. «Mačos ir bijis tāds temps, ka tu dabū sešas zivis minūtē. Nav noslēpums, tās ir sīkās zivis, bet Latvijas čempionātos vinnē tie, kuri protas izvilināt mazās zvīņaines. Lielā zivs ir kā loterija, var sēdēt visu dienu un cerēt, ka atnāks milzene, bet, «uzlasot» mazizmēra eksemplārus, rezultāts ir krietni, krietni labāks,» teic K. Brazovskis.

Kad pats pirmo reizi fīderi pamēģinājis, tas viņu nav aizrāvis, un turpinājis makšķerkātu ar pludiņu cilāt. Kādās Latvijas makšķerēšanas sacensībās sanācis būt blakus copmanim, kuram fīdermakšķerēšana gājusi ļoti veikli no rokas, tad gan codietim bijis «āķis lūpā», gribējis tikpat labus panākumus gūt. Pievienojies klubam «Ok cope sport» ar domu – apgūs visas gudrības un metīs tai lietai mieru. «Taču nekur to mieru pagaidām neesmu metis. Četrus gadus piedalos Latvijas sacensībās un šogad nonācu jau pasaules mēroga mačos,» stāsta K. Brazovskis. Viņš neslēpj, ka sākums fīdermakšķerēšanas čempionātos nav bijis viegls. Līdz tam vietēja mēroga sacensībās ar pludiņmakšķeri piedalījies, bet, pārlecot uz fīdermakšķerēšanu, nācies apzināties, ka pēc noteikumiem tik labi nespēlē.