Bričuku, Bricīti, kā Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktoru Tomu Brici nereti dēvē viņa talanta cienītāji, 8. februārī varēja satikt Pilsrundāles «Baltajā mājā». Uz pasākumu «Daba un mēs» kuplā skaitā sanākušie meteorologu iztaujāja par laikapstākļu nepastāvīgumu, ticējumiem, dabas parādībām un to, vai tiešām Bricis šo ziemu solījis siltu.
Debesmanna un vēja kūkas
Sāksim ar to, ka «Baltās mājas» saimniece Solveiga Ikerte viesiem bija sarīkojusi pamatīgu mielastu kā miesai, tā prātam. Tika pasniegta trīs kārtu maltīte, kuru noslēdza laika ziņu tematikai ļoti atbilstošā debesmanna un vēja kūkas. Bet lielākā vakara daļa, protams, aizritēja, izprašņājot televīzijas vēsturē, šķiet, slavas saulītes visvairāk apspīdēto laikapstākļu ziņotāju.
Solveiga Ikerte arī atklāja, kā nonākusi līdz domai par šādu saturīgu svētdienas pēcpusdienu. Ar draudzeni bijušas pie jūras un, stāvot tās krastā, brīnījušās par miglu. Vienā pusē migla, otrā pusē migla, bet tur, kur pašas stāv – miglas nav. Kāpēc tā? Un Solveiga noteikusi – «Uz šo jautājumu atbildēt varēs tikai Toms Bricis! Tāpēc viņš ir jāuzaicina uz «Balto māju»». Ar pasākuma galvenā viesa izvēli saimniece nebija nokļūdījusies, jo interese bija liela, un pretēji dziesmai, kas sola vēl kādu brīvu vietu uz zirga, «Baltās mājas» ēdamzālē tukšu krēslu nemanīja.
Sāk kā ekonomikas reportieris
Toms Bricis sarunu sadaļu atklāja, iepazīstinot, kā puika no Siguldas, kuram meteoroloģija interesējusi jau no bērnības un bijušas pat klades, kurās piefiksēti laikapstākļu novērojumi, nonācis TV ekrānos. Skolā viņam, atšķirībā no klasesbiedru vairākuma, nebija problēmu ar to, ko mācīties tālāk. Lai strādātu par meteorologu, jāstudē fizika un matemātika vai ģeogrāfija. Tā kā ar matemātiku viņam nesekmējās tik labi, kā gribētos, izvēlējies ģeogrāfiju. Studiju laikā sācis strādāt arī Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (turpmāk – meteocentrā), bet diezgan ātri to pametis.
Toms aizvien vēl nav ticis skaidrībā, vai nonākšana medijos bijusi laimīga sagadīšanās vai tomēr mērķtiecīgs gājiens, taču šis viņa karjeras pavērsiens nesākās televīzijā. Pirmais mediju darbs viņam bija ziņu aģentūrā BNS, turklāt ne jau kā laika ziņu, bet gan ekonomikas reportierim. Toms nekaunas atzīt – bijis štruntīgs ekonomikas norišu atspoguļotājs, jo neesot bijušas ne zināšanas, ne arī intereses par tādām jomām kā tranzīts, transports, enerģētika.
Tomēr viņam izdevās pārliecināt aģentūras vadību, ka nebūtu slikti veidot laika ziņu nodaļu. To viņam atļāva, kļūstot par šīs nodaļas vadītāju un vienīgo darbinieku. Kādā reizē, kad viņš Latvijas Televīzijas ziņu redaktoram izrādījis jaunos produktus – kartes un datus, izskanējis aicinājums, ka kartes TV labprāt ņemtu komplektā ar pašu Brici. Tobrīd Toms jau bija pastrādājis arī Latvijas Radio.
Tagad viņš ir Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors, strādā arī Latvijas Radio un portālā lsm.lv. Aizpagājušo vasaru uz četriem mēnešiem atgriezās meteocentrā kā klimatologs. Tomēr bija savus spēkus visapvienošanā pārvērtējis, turklāt tur viņam vairāk sanācis birokrātisks darbs ar papīriem. «Tā patīkamā lieta medijos – tur nav tikai skaitļi, kas man ļoti labi patīk meteoroloģijā, kartes un dati, bet jāstrādā arī ar foto, video un jārunā cilvēcīgā valodā,» tādas, pēc Toma domām, ir priekšrocības darbam televīzijā.
Viņš ekrānos redzams jau vairāk nekā 15 gadus. Vai nav par daudz? – nekautri uzjautāja kāds no pēcpusdienas viesiem. Tieši tādas domas vadīts, Toms arī mēģinājis atgriezties meteocentrā, bet sapratis, ka, pat ja sirdsdarbā iestājas panīkums un nogurums, to var risināt, paskatoties uz situāciju no malas. Iespēja pastrādāt meteocentrā devusi mierinošu atziņu – darba vietas medijos ir labas, tajās viņš jūtas labi, un viss ir kārtībā.
Klausītājus tomēr urdīja nesaprotamais, nu kā gan tādi laika ziņu moderatori top, jo meteorologu taču krietni vairāk. Uz to Tomam Bricim bija šāda atbilde – ne visi meteorologi vēlas stāties kameras priekšā, kaut ir labi profesionāļi savā jomā. Arī pašam iesākumā tas bijis liels izaicinājums. Vēl ziņu aģentūras laikos kolēģu klātbūtnē esot pat kautrējies telefoniski kādu intervēt.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
