Valsts veidošanas simtgades zīmē

Augstākās amatpersonas dzimušas tagadējā Bauskas novadā

Šogad patriotisko mēnesi atkal aizvadām simtgades zīmē, jo tik daudz gadu ir aiztecējis, kopš ievēlēta mūsu valsts pirmā Saeima un pirmais Valsts prezidents.

Kopš Latvijas Republikas pro-klamēšanas 1918. gada 18. novembrī bija garš ceļš ejams līdz Saeimas vēlēšanām. Kamēr notika Latvijas neatkarības karš un pagaidu valdība nekontrolēja visu valsts teritoriju, tikmēr nekādas demokrātiskas vēlēšanas nebija iespējamas.

Likumdevēja uzdevumi
Pēc Latvijas atbrīvošanas vispirms demokrātiski ievēlēta Sa-tversmes sapulce, kura uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā. Likumdošanas iestādes nosaukums rāda, ka tās galvenais mērķis bija izstrādāt valsts pamatlikumu un pārvaldes modeli. Tas nebija vienkāršs uzdevums, jo Satversmes sapulcei bija jāpieņem daudzi svarīgi likumi, tai skaitā likums par agrāro reformu, jāratificē miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju, citas starptautiskas vienošanās.

Latvijas Satversmes 1. daļu apstiprināja 1922. gada 15. februārī, 9. jūnijā pieņēma likumu par Saeimas vēlēšanām, un likums par Satversmes stāšanos spēkā pieņemts 20. jūnijā. Tas paredzēja, ka mūsu valsts pamatlikums stāsies spēkā 1922. gada 7. novembrī plkst. 12, kad uz pirmo sēdi jāsanāk Saeimai, un tajā brīdī beigsies Satversmes sapulces pilnvaras.

Grozīja sarakstus
Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 7. – 8. oktobrī. Tajās varēja piedalīties abu dzimumu Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 21 gada vecumu un vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt derīgu Latvijas pasi. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās nebija vēlētāju sarakstu un balsotājs varēja pilsoņa pienākumu izpildīt jebkurā iecirknī visā valstī. Pasēs izdarīta atzīme par piedalīšanos vēlēšanās, lai izslēgtu iespēju vienai personai nobalsot vairākkārt. Tolaik vēlētājiem bija iespēja grozīt deputātu kandidātu sarakstus, proti, vajadzēja izvēlēties vienas partijas vai vēlētāju grupas sarakstu, kas sastāvēja no daudziem kuponiem ar katra deputātu kandidāta vārdu un uzvārdu, sarak-stā drīkstēja izsvītrot netīkamos kandidātus un to vietā vēlēšanu aploksnē ievietot citu sarakstu kuponus ar vēlamo kandidātu vārdiem. Tāda sistēma balsu skaitītājiem bija daudz sarežģītāka nekā mūsdienās.

Vēlēšanu rezultāti liecināja par daudz lielāku pilsonisko aktivitāti valsts veidošanā, nekā tas ir pašlaik, jo pilsoņa pienākumu izpildīja 82,2% no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pavalstniekiem. Tolaik Saeimas vēlēšanās nebija procentuālās barjeras, tāpēc no 31 deputātu kandidātu saraksta mandātus ieguva 20 partiju un vēlētāju grupu pārstāvji, un no septiņām listēm parlamentā iekļuva tikai pa vienam deputātam.