Vidējā lauku saimniecība Latvijā kļūst lielāka

Intervija ar Lauku atbalsta dienesta direktoru Ģirtu Krūmiņu


Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad saņēmis 53 055 platībmaksājumu pieteikumus, kas ir par apmēram diviem tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka, jau sākot ar 2006. gadu, katru gadu pieteikumu skaits nedaudz samazinās, jo lauku saimniecības konsolidējas, kāda pārtrauc darbu, un vidējā lauku saimniecība Latvijā tomēr kļūst lielāka.

Šogad pamattermiņā līdz 15. jūnijam LAD ir saņēmis 51 930 platību maksājumu iesniegumus. Kādi ir kopējie skaitļi līdz ar 26. jūniju, kad noslēdzās pēdējais termiņš iesniegumu pieņemšanai ar atbalsta apjoma samazinājumu?
– Kopumā iesniegti 53 055 pieteikumi, atbalstam piesakot 1,76 miljonus hektāru (ha). Jāatzīst, ka tas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš – pagājušajā gadā atbalstam tika saņemti 55 355 pieteikumi par 1,77 miljoniem. Jau sākot no 2006. gada, katru gadu pieteikumu skaits nedaudz samazinās, jo saimniecības konsolidējas, kāda pārtrauc darbu. Vidējā lauku saimniecība Latvijā tomēr kļūst lielāka. Tas ir tikai normāli, ka katru gadu mēs saņemam par apmēram diviem tūkstošiem pieteikumu mazāk, tajā pašā laikā apmēram tūkstotis pusotrs ir jaunie klienti, kas piesakās pirmo reizi. Nevar teikt, ka platībmaksājumu «klubiņš» ir noslēgts un kļūst tikai mazāks un mazāks. Nāk klāt arī jauni, bet kopējais pieteikumu skaits nepieaug.

Pieteikto hektāru apmērs šogad ir nedaudz mazāks, un tas varētu būt skaidrojams ar to, ka saņemšanas kārtība ir citādāka. Ja iepriekš, kopš 2004. gada, bija vienotais platību maksājums, par ko visi zināja, ko visi saprata, tad tagad ir ienākumu stabilizējošais maksājums, un ir septiņas ekoshēmas, kurām var pieteikties. Iepriekšējā periodā bija viena zaļināšana, un nosacījumi, jāatzīst, bija vienkāršāki. Tas varētu būt viens no apstākļiem, kāpēc kāds šogad platībmaksājumiem nepieteicās.

Otrs aspekts varētu būt likmes. Lai varētu saņemt iepriekšējam gadam līdzīgu summu, vairāk ir jāplāno, kā saimniekot, kādiem atbalstiem pieteikties.

No otras puses, tā ir laba ziņa, jo tas arī ir tas, ko lauksaimnieku organizācijas un lauksaimnieki prasīja, lai vairāk naudas tiktu ražojošajiem. Taču arī ražojošajiem lauksaimniekiem tā vienkārši nauda netiek dota – tā tiek maksāta par mērķiem, par vides prasību sasniegšanu, par mazāku mēslošanu, precīzāku mēslošanu, minimālo augsnes apstrādi utt. No jaunās kārtības būs ieguvēji, bet būs tādi, kam jaunais maksājums būs mazāks nekā iepriekšējā periodā.