Vidusjūras diēta — atgriešanās pie senām vērtībām

Vasara ir īstais laiks, kad pievērsties Vidusjūras diētai, ko tikpat labi varētu nosaukt arī par Baltijas jūras diētu. Tā palīdz saglabāt sirds veselību, mazina podagras un onkoloģisko slimību attīstības risku. Par Vidusjūras diētu sīkāk iztaujājām kardioloģi, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ivetu Mintāli. Viņa izveidojusi arī digitālo platformu par šo tēmu.

Vidusjūras diēta pozitīvi ietekmējot cilvēka veselību. Kādi ir Vidusjūras diētas pamatprincipi?
– Pats svarīgākais, kas jāsaprot, – Vidusjūras diēta nav stāsts tikai par ēšanu. Tas ir dzīvesveida modelis, filozofija, kas māca: ja gribam dzīvot veselīgi, tad neēdam to, kas pagadās. Neizvēlamies pusfabrikātus, gatavojam mājās, saprotam katra produkta vērtību un ietekmi uz veselību. Ja gatavojam paši, zinām, cik pievienojam sāls, cik cukura; neliekam garšas pastiprinātājus un krāsvielas, par kuru ietekmi uz organismu vēl nekas skaidri nav zināms. Izvēlamies sezonālus produktus, kas audzēti pēc iespējas tuvāk mājām. Kas vērtīgs var būt produktā, kas norauts negatavs un vests tūkstošiem kilometru? Es, piemēram, principā nepērku avokado no Peru. Padomājiet, cik izmaksā to atvest līdz Latvijai! Tāds auglis nevar maksāt trīs eiro. Nevajag patērēt arī produktus ar garu derīguma termiņu.

Kāds labums cilvēkam ir no Vidusjūras diētas?
– Sākot no 1954. gada, septiņās valstīs tika īstenots pētījums, kurā bija iesaistīta arī Grieķija. Tika atklāts, ka tur vīrieši vidēji dzīvo 80 gadus, sievietes – vēl ilgāk. Latvijā tajā brīdī vīriešiem vidējais dzīves ilgums bija vien 60 gadu. Vēlāk tika pierādīts, ka primārajā un arī sekundārajā profilaksē – pacientiem pēc insulta, infarkta – Vidusjūras diēta būtiski palīdz samazināt saslimstību ar kardiovaskulārajām slimībām, cukura diabētu, vielmaiņas slimībām un vienlaikus saglabā kognitīvo funkciju. Tas nozīmē, ka ir mazāks risks Parkinsona un Alcheimera slimības attīstībai. Tāpat uzturam ir būtiska nozīme onkoloģisko saslimšanu profilaksē.

Paskatoties lielveikalu iepirkumu ratos, mani bieži pārņem šausmas. Cilvēkam nav jāēd gaļa katru dienu, bet nav jābūt arī veģetārietim. Svarīgi izvēlēties labas kvalitātes gaļu, un tāda noteikti nav veikalā nopērkamās pastētes, desiņas, cīsiņi. Industriāli ražoti gaļas produkti rada ļoti lielu onkoloģisko slimību attīstības risku.

Tagad, kad pārtika kļūst aizvien dārgāka, cilvēki izvēlas lētāko...
– Ar pacientiem par šo tēmu ir grūti runāt, jo daudzi nesaprot vai negrib saprast. Vīriešiem parasti saku: kādu degvielu lejat mašīnā – sliktāko vai labāko? Telefoniem, mašīnām un kleitām ir jābūt izcilām, bet kāpēc tad sevī liekam iekšā to lētāko? Turklāt Vidusjūras diēta nav dārga. Ja nopērkat litru olīveļļas un tajā pašā laikā nelietojat sviestu, margarīnu, krējumu, sarēķinot mēneša izmaksas, iznāk aptuveni trīs reizes lētāk. Ir jāēd dārzeņi un pākšaugi. Cik maksā kilograms pupu vai kilograms lēcu? Tagad vispār ir leiputrija – vieniem dārzeņi aug dārzos, otri tos var nopirkt tirgū par smiekla cenām. Gaļa maksā dārgāk. Arī zivs maksā dārgāk.