Virzīties uz ciešanu samazināšanu

Podkāsta (raidieraksta) «ViedDoma» desmitajā sērijā diskusija ar akciju sabiedrības (a/s) «Balticovo» pārstāvi Tomu Auškāpu un biedrības «Dzīvnieku brīvība» vadītāju Katrīnu Krīgeri – par dzīvnieku labturību, draudzīgu uzņēmumu dzīvniekiem, kā arī attīstību un politiku, veidojot dzīvniekiem labvēlīgu vidi.

«Eiropas Savienībā (ES) ir reģistrēti četri oficiāli vistu turēšanas veidi – sprostos vistas, kuru dētās olas tiek marķētas ar trijnieku, ar divnieku marķē kūtī dētas olas, ar vieninieku apzīmē brīvos ap-stākļos dētas olas, savukārt ar nulli – bioloģiskos apstākļos dētas olas,» diskusiju ar skaidrojumu iesāk Toms Auškāps.

T. Auškāps stāsta, ka sprosts ir aptuveni 75 centimetrus plats un pusotru vai divus metrus garš, un šādā platībā ir aptuveni 12 līdz 15 putni. Tur automātiski pievada arī barību un dzirdināšanu. Viņš skaidro, ka kūtī dētas olas vairs nav sprostos, bet gan ligzdu sistēmās, kur barošana notiek automātiski un putni var brīvi kustēties apkārt.

«Brīvie turēšanas apstākļi, ja runā par industriālo olu ražošanu, ir līdzīgi vistu dzīvei kūtī, bet klāt nāk āra ganības ar četru kvadrātmetru platību uz vienu putnu. Mums šādas novietnes ir gan Madonā, gan Vilcē,» atklāj T. Auškāps, «bioloģiski audzētu vistu olām galvenā atšķirība ir barība, kurai jābūt bioloģiski sertificētai, kā arī zemē nevar būt bijuši nekādi pesticīdi vismaz pēdējos divus gadus. Uzturēšanas apstākļi ir līdzīgi brīvos apstākļos dzīvojošajām vistām.» «Balticovo» pārstāvis paskaidro, ka izvēle ir patērētāju rokās, jo viņi nosaka to, ko vēlas un par ko ir gatavi maksāt.
«Pilnīgi piekrītu Tomam, ka patērētājs šeit ir galvenais noteicējs,» piebalso Katrīna Krīgere, «pēdējos gados visā Eiropā strauji ir augusi patērētāju informētība un izpratne par problēmām saistībā gan ar klimata pārmaiņām, gan arī vides aizsardzību, sociālo atbildību, dzīvnieku labturību un tamlīdzīgi. Patērētāji kļūst arvien prasīgāki un nevēlas produktus, kas ir ražoti sliktos apstākļos un kur dzīvnieki cieš.» Viņa pastāsta, ka 2016. gadā «Eirobarometra» aptauja uzrādīja, ka 94% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzskata, ka dzīvnieku labturība ir ļoti svarīga, bet 74% pauduši, ka tā ir jāuzlabo. «Arī pagājušajā gadā, kas mums bija liels pārsteigums, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments atbalstīja iniciatīvu atteikties no sprostiem visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, dējējvistas ieskaitot,» zina stāstīt K. Krīgere, «protams, kamēr tas nonāks līdz reālam likumam, paies vēl gadi, un tas viss ir pats sākums, taču šis konceptuālais solis jau ir milzīgs progress un parāda to, kāda ir sabiedrības attīstība.

«Lielākajai daļai cilvēku patīk dzīvnieki, viņi pazīst vismaz suņus un kaķus un zina, ka šie dzīvnieki ir personības, līdzīgi kā mēs – cilvēki. Viņiem arī ir jūtas, emocijas, viņi nevēlas ciest, un arī viņiem ir visādas intereses,» uzskata K. Krīgere, «varbūt kāds ir nežēlīgs, un viņam ir pilnīgi vienalga, bet gandrīz visi cilvēki drīzāk teiks – kāpēc likt ciest, ja var to nedarīt?» Viņa pastāsta, ka, attīstoties industriālajai lopkopībai vairāk nekā desmit gadu laikā, situācija diemžēl ir izveidojusies pretēji sabiedrības vērtībām un ieskatiem par to, ka dzīvniekiem nevajadzētu ciest. «Šīs milzīgās industriālās fermas, kurās miljoniem dzīvnieku smagi cieš, īstenībā ir pret lielākās daļas cilvēku uzskatiem, taču tāda ir faktiskā realitāte pašlaik,» tā K. Krīgere, «mūsu, «Dzīvnieku brīvības», mērķis ir palīdzēt gan dzīvniekiem, gan sabiedrībai nonākt lielākā saskaņā ar savām vērtībām.» Viņa paskaidro, ka nāve, protams, ir neizbēgama, bet, ja ir izvēle savu dzīvi pavadīt iesprostotam, piemēram, liftā vai tomēr brīvībā, tad ir liela atšķirība.