Vispostošākā plūdu katastrofa Bauskā

1928. gada vasara – pārbaudījums pilsētas un apriņķa iedzīvotājiem

Aizgājušos laikos šad un tad Bauskas pilsēta cieta no pārplūdušās Mēmeles ūdeņiem, bet vasaras sākums pirms 95 gadiem pārspēja visu līdz tam pieredzēto. To var uzskatīt par 20. gadsimta lielāko plūdu katastrofu visā Bauskas novada teritorijā.

Satiksme mājai ar māju – laivās
Visā Latvijā maija beigas un jūnija sākums 1928. gadā izcēlās ar ekstremāliem laika apstākļiem, bija netipiski vēss un nokrišņu daudzums vairākkārtīgi pārsniedza citu gadu vidējo nokrišņu daudzumu.
Laikraksts «Latvijas Kareivis» 6. jūnija numurā vēstīja par dabas kaprīzēm visā Latvijā: «Daugavā ūdens līmenis vairākās vietās cēlies pāri par četriem metriem. Zemākās vietās upes krasti pārplūduši. (..) Vecpiebalgas apkārtnē sniegputenis un vētra plosījās trīs dienas bez pārtraukuma. Pļavas un tīrumi zem ūdens.»
Arī jūnija turpinājumā bija pamatīgas lietavas un izraisīja katastrofālus zaudējumus lauksaimniekiem. 22. jūnija «Bauskas Vēstnesī» stāstīts par zemnieku problēmām: «Bārbeles pagastā vairākas saimniecības nonākušas grūtībās ar lopbarību, kamdēļ pļauj rudzus un izēdina lopiem. Ganības atrodas zem ūdens, un savstarpēja satiksme mājai ar māju tiek uzturēta laivās.»

Vaininieki – pa Mēmeli pludinātie kokmateriāli
Plūdi Bauskas pilsētā nebūtu sasnieguši katastrofālus apmērus, ja vien dabas stihijai nepievienotos pa Mēmeli pludinātie kokmateriāli. Vēlāk speciāli izveidotā plūdu katastrofas izmeklēšanas komisija konstatēja, ka koku pludinātāji nav ievērojuši noteikto gala termiņu – 20. maiju, un turpinājuši pludināt koksni pat pēc ārkārtējās situācijas izveidošanās Bauskā. Bez tam esot pārsniegts arī atļautais kokmateriālu garums – atsevišķi baļķi bijuši garāki pat par 76 pēdām (aptuveni 23 metriem). Arī ragata (peldoša konstrukcija pludināmo kokmateriālu aizturēšanai, ko veidoja kopā savienoti baļķi no viena krasta līdz otram) pie Bauskas bijusi nepareizi un pavirši izbūvēta, arī nepietiekami nostiprināta.
Lavīnas efektu izraisīja 2. jūnijā Mēmelē pie Skaistkalnes uzkrātie vairāki tūkstoši kubikmetru stenceļu jeb stutmalkas (aptuveni divus metrus gari neliela diametra skujkoku baļķēni, ko izmantoja šahtu nostiprināšanai kalnrūpniecībā; tā bija Latvijas eksportprece lielākoties uz Angliju), kas pārrāva ragatu un straumes nesti virzījās uz Bausku. Nedaudz virs toreizējā Plosta tilta (tagad tur atrodas trošu tiltiņš) bija izbūvēta nākamā ragata, kura jau aizturēja vairākus desmitus tūkstošus baļķu. No Skaistkalnes nākošais stenceļu sablīvējums palielināja spiedienu, un ragata neizturēja. Kokmateriāli ar milzu spēku virzījās tālāk, sagraujot Augšdzirnavu dambi, aizķerot un sabojājot tuvāk krastam esošās ēkas.