Zīmīgais gads – Latvija kļuvusi latviskāka

Tā nu sanācis, ka 2022. gadā ir paveikts daudz no tā, kas bija jāizdara uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 22. decembrī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma», raksturojot šī gada notikumus, konstatēja: «Latvija kļuvusi latviskāka.» Prezidents uzsvēra, ka beidzot ir pieņemts lēmums par pāreju uz valsts valodu visās skolās, ko vajadzēja pieņemt jau sen, bet tas arvien atlikts. Tāpat E. Levits atgādināja, ka šogad «sākts novākt «okupekļus» un visas padomju kolonizācijas zīmes».

Visvairāk «okupekļu» uzstādīts 1967. gadā
Atgriežoties pagātnē, var konstatēt, ka padomju okupācijas laikā Bauskas rajonā tika uzstādīti visai daudzi Sarkano armiju un okupētājvalsts amatpersonas slavinoši pieminekļi. Visvairāk tāda veida objektu tika atklāts 1967. gadā, kad visā PSRS teritorijā plaši atzīmēja Oktobra apvērsuma 50 gadu jubileju, un 1974. gadā, kad svinīgi pasākumi tika veltīti 30 gadu jubilejai, kopš tagadējo Bauskas novada teritoriju otrreiz bija okupējusi Sarkanā armija.

1990. gadu sākumā, kad Latvija beidzot atguva savu neatkarību, daudzi okupācijas varu simbolizējoši pieminekļi tika novākti, bet ne mazums citu «okupekļu» joprojām palika to uzstādīšanas vietās. Sākotnēji aizvāca Ļeņina pieminekļus no pilsētu centriem, arī no Bauskas. Toties daudzi okupantu armiju slavinoši objekti palika uz gadu desmitiem, un vairāki no tiem kļuva par Latvijas valstij nelojālu cilvēku pulcēšanās vietām un Kremļa propagandas platformām noteiktos datumos. Visuzskatāmāk tas notika galvaspilsētā Rīgā.

Pārpalikušo okupācijas varu cildinošo pieminekļu demontāžu stimulēja neģēlīgais Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tā kā Krievijas armija ir bijušās PSRS armijas mantiniece, un tā Ukrainā rīkojas tikpat nežēlīgi pret mierīgajiem iedzīvotājiem, kā reiz Otrā pasaules kara gados Sarkanā armija izrīkojās Latvijā, tad visu «okupekļu» novākšana mūsu valsts teritorijā bija pavisam loģisks solis.