Zināšanas un emocijas – vērtīgākais, kas cilvēkam var piederēt

Savu vecvectētiņu Jāni Zemtauti intervē nu jau piektklasniece Lauma Ļevčenko

«Sibīrijas bērnu» rīkotajā konkursā apbalvotā intervija
Lauma Ļevčenko ir politiski represētā baušķenieka Jāņa Zemtauta mazmazmeita. Viņai ir 11 gadu, šogad ar teicamām sekmēm beidza 4. klasi Bauskas Valsts ģimnāzijā.
Lauma vēl mācās Bauskas Mākslas skolā, dzied vokālajā studijā «Pigoriņi», spēlē basketbolu Bauskas Valsts ģimnāzijas meiteņu komandā. Viņa dejo tautas deju kolektīvā «Taurenītis» un jūlijā piedalīsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Meitene brīvo laiku pavada Bauskas Bērnu bibliotēkā, viņas kaislība ir grāmatas.
L. Ļevčenko piedalījās Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonda «Sibīrijas bērni» rīkotajā sacerējumu konkursā skolēniem, iesūtot interviju ar savu vecvectētiņu J. Zemtauti. Lauma konkursā ieguvusi žūrijas dalībnieka, aktiera un rakstnieka, Kaspara Pūces speciālbalvu par īpašu sniegumu. Apbalvošana notika šorīt Rīgas Latviešu biedrības namā – īsi pirms 14. jūnija, padomju okupācijas represiju upuru piemiņas dienas. Laumu dalībai konkursā atbalstīja ģimene un viņas latviešu valodas skolotāja Ieva Mašale. Šis sacerējums ir paaudžu mantojuma, paaudžu saiknes un vēsturiskās atmiņas liecinieks.



Manā ģimenē ir kāds radinieks, kura fotogrāfija izlikta mūsu skolas stendā pie sienas. Katru reizi, ejot garām, paskatos uz šo cilvēku, esmu stāstījusi par viņu arī klasesbiedriem un skolotājiem, un šogad mans īpašais cilvēks bija atnācis pie mums ciemos uz klases stundu.
Tiešām manā, Bauskas Valsts ģimnāzijā, pie sienas ir manas vecmāmiņas tēta Jāņa Zemtauta, nacionālās pretošanās grupas dalībnieka un Viestura ordeņa komandiera, fotogrāfija un īss apraksts par viņu. Es par to ļoti priecājos.
Mēs abi ar vecmāmiņas tēti Jāni esam pavasara cilvēki, mums abiem dzimšanas dienas ir pavasarī – viņam 1. martā, man 2. aprīlī. Daži atzīst, ka mums ir līdzīgas acis, citi saka, ka abi esam čakli un ļoti drosmīgi. Jā, arī es iestājos par taisnību, neļauju klasē citus apcelt, ja kāds strīdas, es nostājos pa vidu, lai nomierinās.
Mums abiem ar vecvectētiņu patīk pārmaiņas, tāpēc šo domrakstu veidošu kā interviju ar Jāni Zemtauti jeb mūsu ģimenē mīļi sauktu par Vecīti.