Sestdien, 25. martā, Bauskā, Iecavā un vairākos Bauskas novada pagastos notika atceres brīži, pieminot mūspuses iedzīvotājus, kuri pirms 74 gadiem 1949. gada marta deportāciju laikā tika izsūtīti svešumā.
Vakar Bauskā iedzīvotāji pulcējās represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī pakājē, kur bija organizēts piemiņas pasākums.
“Šodien aprit tieši 74 gadi, kopš Latvijā rītausmas putnu dziesmas nomāca vilcienu vagonu klaudzoņa, pārsteigtu un izbiedētu cilvēku vaimanu kliedzieni un neziņa. Sākās cita dzīve. Gan tiem, kuri lopu vagonos tika vesti svešās tālēs, gan tiem, kuri palika. Tika ievilkta neizdzēšama svītra Latvijas vēsturē,” klātesošos uzrunāja piemiņas pasākuma vadītājs Dāvis Zāģers. Viņš dalījās arī ar atmiņu stāstiem un liecībām no tā laika Bauskas novada iedzīvotāju piedzīvotā izsūtījumā, vēstīts pašvaldības portālā bauska.lv.
Sanākušos uzrunāja arī vēsturnieks Raitis Ābelnieks, Saeimas deputāts Arnolds Jātnieks un Bauskas novada pašvaldības augstākā apbalvojuma – “Zelta ozols” – saņēmējs Jānis Zemtautis. Ar brīnišķīgu flautas spēli iepriecināja baušķeniece, Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas audzēkne Klēra Kuļikauska.
Lai pieminētu represiju upurus, Iecavas pusē 25.martā tradicionāli iedzīvotāji sanāk pie Mārtiņa Zaura veidotā pieminekļa “Sāpju semafors” netālu no Iecavas stacijas. Iecavas apvienības pārvaldē informēja, ka sestdien sanākušie kavējās atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un nolieca galvu to novadnieku, bērnu, vecāku un vecvecāku priekšā, kuru likteņus samala izsūtīšana prom no dzimtenes.
„Par laimi, es pārstāvu paaudzi, kas nav piedzīvojusi šīs nežēlīgās deportācijas, taču tas nenozīmē, ka drīkstam to aizmirst! Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad vēsture atkārtojas – karš Ukrainā, piespiedu bēgļu gaitas un varmācīgā cilvēku deportācija uz Krievijas nomalēm izrādās mūsdienu realitāte,” sacīja Iecavas apvienības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Vilciņš. „Jā, mēs nevaram savu vēsturi labot, taču mēs varam no tās mācīties. Gan to, cik vērtīga ir brīvība, gan to, cik svarīgi ir nepadoties dažādu grūtību priekšā un ciešanās nepazaudēt labestību, līdzcietību un mīlestību.”
Šajā dienā pulksten 11 tiešsaistē notika piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie.”, kad visā Latvijā vienlaikus tika nolasīti 1949. gada 25. marta deportācijās aizvesto Latvijas iedzīvotāju vārdi.
1949. gada 25. marts Latvijas valsts un tautas vēsturē paliks kā vistraģiskākais datums padomju okupācijas periodā. Tas lauza lielas tautas daļas likteni, atņemot mājas, ģimeni, dzimteni, bet nespēja atņemt cerību un gribu atgriezties Latvijā.
No 25. līdz 29. martam operācijas “Krasta banga” laikā no Latvijas 33 ešelonos uz Krievijas Tālo Austrumu novadiem – Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem tika izsūtīti 42 133 Latvijas iedzīvotāji. Tās bija 12 987 ģimenes, kurās bija arī bērni un gados veci cilvēki.
No Bauskas apriņķa izsūtīja 522 ģimenes jeb 1539 iedzīvotāju. Gandrīz visi viņi nonāca nometinājuma vietās Omskas apgabalā, Sibīrijā, bez tiesībām atgriezties mājās.
