Bauskas un Iecavas apvedceļa būvei šosejas A7 pārbūves gaitā varētu izmantot privātās un publiskās partnerības (PPP) modeli, ar kādu patlaban top Ķekavas apvedceļš, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) komunikācijas daļa.
Finanšu aprēķini par apvedceļa būvi sagatavoti 2022.gadā, no 2023.gada pēc valdības lēmuma plānots sākt īpašumu atsavināšanu, kas ritēs līdz 2026.gadam. Projektēšana un būvniecība plānota 2027.-2033.gadā vai nu vienā iepirkumā, vai secīgos posmos, plāno LVC.
PPP modeli Bauskas un Iecavas apvedceļa būvei apsver pēc pieredzes Ķekavas apvedceļa būvē, kas notiek patlaban. Kā vēsta LVC, tas ir pēdējo 15 gadu lielākais valsts ceļu tīkla attīstības projekts, kas notiek ar alternatīvu finansējuma avotu. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, PPP modelis varētu tikts izmatots arī Bauskas un Iecavas apvedceļam, savukārt Rīgas apvedceļa pārbūvei plānoti Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļi.
Jau vēstīts, ka 2022.gada beigās labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 78,3% valsts galveno autoceļu un 57,5% valsts reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu. Tas ir labākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, uzsver LVC. Kopš 2005.gada labā un ļoti labā stāvoklī esošo ceļu garums pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 32% līdz 78,3% galveno ceļu segmentā un no 22% līdz 57,5% reģionālo ceļu segmentā.
Satiksmes ministrijas (SM) budžetā šogad autoceļu būvniecībai un uzturēšanai paredzēti 341,9 miljoni eiro, informē aģentūra LETA. Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 kilometru kopgarumā, prioritāri nodrošinot reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, kas vairos iedzīvotāju mobilitāti reģionos. Kā vēsta SM, šī gada otrajā pusē plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā Ķekavas apvedceļu un sākt Bauskas un Iecavas apvedceļa projektēšanu, lai mazinātu A7 autoceļa “Via Baltica” kravas transporta ietekmi uz pilsētvidi.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.
