Bauskas Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā 31.martā norisinājās Zemgales kultūrvēsturiskā novada skolēnu skatuves runas konkursa 2. kārta.
Konkursā piedalījās 42 skolēni no Jelgavas, Tukuma, Dobeles un Bauskas novada izglītības iestādēm, sadalīti vairākās vecuma grupās – 1. klašu, 2.-3. klašu, 4.-6. klašu, 7.-9. klašu un vidusskolas grupā, konkurss noritēja divās daļās. Pirmajā daļā žūrija klausījās Bauskas un Tukuma novada, kā arī Jelgavas valstspilsētas skolēnus, savukārt otrajā daļā savas prasmes rādīja Dobeles un Jelgavas novada skolēni.
Priekšnesumos izskanēja dažādas aktuālas tēmas – dzīvība, brīvība, ģimene, zināšanas, atbildība un tradīcijas. Dalībnieku sniegums tika vērtēts pēc vairākiem kritērijiem: domas atklāsme, priekšstatu radīšana klausītājam, kontakts ar auditoriju, dikcija un artikulācija, kā arī repertuāra atbilstība runātāja vecumam un individualitātei.
Skolēnu sniegumu vērtēja profesionāla žūrija – režisores un pedagoģes Dace Liepeniece un Anna Jansone, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākā eksperte Sandra Mieze.
Bauskas novadu 2. kārtā pārstāvēja Bauskas Valsts ģimnāzijas 2. klases skolniece Loreta Sējāne, kura ieguva I pakāpi un 44,83 punktus, Codes pamatskolas 8. klases skolēns Jānis Mārcis Grīnvalds, gūstot pirmo pakāpi un 43,5 punktus, kā arī Iecavas vidusskolas 9. klases skolniece Izabella Purmale, kura ieguva I pakāpi un 44,33 punktus. Kopumā tika pasniegti 14 augstākās pakāpes diplomi un 27 I pakāpes diplomi – viena konkursante neieradās.
Noslēdzoties otrajai daļai, žūrijas pārstāve Dace Liepeniece uzrunājot dalībniekus atzina, ka vērtēšanas process nav bijis vienkāršs. Viņa uzsvēra, ka sasniegtie rezultāti nav absolūts rādītājs, bet gan konkrēts mirklis, kurā sniegums izdevies tieši tāds, kāds tas tajā brīdī bijis. Runājot par skatuves runu kā radošu procesu, viņa akcentēja drosmes nozīmi, norādot, ka arī dalībnieki paši ir autori savam priekšnesumam. Īpaši tika izcelta spēja radīt dzīvu notikumu un attēlu klausītāja iztēlē, vienlaikus aicinot attīstīt iztēli, jo mehāniski apgūti žesti vai izteiksmes paņēmieni nevar aizstāt patiesu iekšējo redzējumu. D. Liepeniece aicināja pievērst uzmanību repertuāra izvēlei – ja tiek runāti divi darbi, ir svarīgi, lai tie atklātu runātāju dažādos aspektos. Noslēgumā D. Liepeniece uzsvēra publiskās runas nozīmi nākotnē, aicinot jauniešus turpināt attīstīt šo prasmi, jo tā ir būtiska spēja, kas noderēs arī turpmākajā dzīvē.
Anna Jansone savā uzrunā uzsvēra, ka katra tikšanās šādā konkursā ir īpaša, jo tajā iespējams ieraudzīt daudzveidīgus un atšķirīgus jauniešus, kur katrs ir ar savu individualitāti. Viņa akcentēja, ka tas sākas jau ar materiāla izvēli – ar to, kā jaunietis gatavojas konkursam un meklē tekstu, kas patiesi atbilst viņa personībai. Būtiski, lai izvēlētais darbs kļūtu par paša runātāja materiālu, ko viņš izjūt un ir ieinteresēts pastāstīt. Liela nozīme, viņasprāt, ir arī vārdam un tā izrunai – tas ir jāizrunā līdz galam, neļaujot pašam sev “apēst galotnes”, jo vārda spēks slēpjas spējā sasniegt klausītāju un nodot jēgu pilnībā.
A. Jansone pozitīvi novērtēja arī to, ka šoreiz gandrīz visiem dalībniekiem izdevās veidot dialogu ar auditoriju, nepaliekot vienatnē ar sevi, bet patiesi uzrunājot klausītājus. Viņa aicināja jauniešus novērtēt šo pieredzi un to krāt, jo uzstāšanās vienatnē prasa gan drosmi, gan atbildību, bet vienlaikus tā ir arī privilēģija.
Organizatori pateicas visiem dalībniekiem un viņu pedagogiem par ieguldīto darbu, drosmi un veltīto laiku. Konkursa rezultāti apliecina skolēnu augsto sagatavotības līmeni, kā arī pedagogu būtisko lomu jauniešu attīstībā. Skatuves runas tradīcija Zemgalē turpina nostiprināties, veicinot jauniešu pašizpausmi, valodas kultūru un pārliecību par savu balsi.
Foto: Ģirts Donerblics
